Pirmais variants paredz, ka Latvijā tiktu izveidota tikai viena valsts augstskola ar vairākām tās filiālēm. M.Auziņš kā piemēru min Kalifornijas universitāti, kas ir izkaisīta plašā teritorijā. Tādā gadījumā bez Izglītības un zinātnes ministrijas iejaukšanās arī tiktu novērsta pašreiz vērojamā programmu dublēšanās vairākās valsts finansētās augstskolās.
Otrais variants nozīmētu strukturēt augstākās izglītības sistēmu pēc reģioniem, izveidojot pa vienai augstskolai Rīgā, Kurzemē, Vidzemē, Latgalē un Zemgalē.
Trešais M.Auziņa piedāvātais variants nozīmē augstskolu koncentrēšanu pa nozarēm, piemēram, izveidojot humanitāro un inženierzinātņu augstskolas. M.Auziņš uzskata, ka jebkuru no šiem variantiem iespējams ieviest arī viena mācību gada laikā.
Pats M.Auziņš nevēlas publiski paust atbalstu kādam no piedāvātajiem variantiem, taču viņš uzskata, ka reformām jābūt radikālām, jo bez «šoka terapijas», neko nopietnu nevar panākt. Izvairīgs ir arī Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, kurš gan arī apliecina, ka nepieciešamas dziļas reformas, jo ar «ļoti mērenām izmaiņām ir ļoti grūti kaut ko atrisināt».
Savukārt citi Dienas uzrunātie augstākās izglītības speciālisti vai nu uzskata, ka nepieciešamas mērenākas izmaiņas vai arī atbalsta otro no M.Auziņa piedāvātajiem variantiem.
LU rektors šo plānu jau piedāvājis izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei, kurai kopā ar ekonomikas ministru Arti Kamparu un izglītības speciālistiem premjers uzdevis izstrādāt piedāvājumu strukturālām pārmaiņām augstākajā izglītībā.
Vitas Dreijeres pētījumu par augstāko izglītību Latvijā Iesaka "šoka terapiju" lasiet ceturtdienas laikrakstā Diena