LU rektors piedāvā plānu radikālām reformām augstākajā izglītībā

LU sagatavo ekonomistus, kaut kā nevar ne dzirdēt, ne redzēt šos spožos prātus. Ekonomikas fakultāte jāslēdz ciet, nav ko gatavot muļķus!!!

Baigi līdzīgi tam plānam, ko pasniedza Vētra- bet kā viņu nolika! Laikam tāpēc, ka Auziņš sākas ar A bet Vētra ar V. Kurš tad grāmatas lasa līdz beigām?

Piekritu par soka terapiju. Gluzi manas domas, nekur citur pasaule neviens pie veselka prata nepiesolitu augstskolam soka terapiju.

Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas Atklātā vēstule Latvijas Mākslas augstskolu asociācija, kas apvieno trīs mākslas augstskolas, kuras ir dibinātas un veidojušās līdz ar Latvijas valsti - Latvijas Mākslas akadēmija un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija dibinātas 1919.gadā, bet Latvijas Kultūras akadēmija 1990.gadā kā pirmā valsts augstskola pēc neatkarības atjaunošanas un kuras savos centienos integrēties Eiropas vienotajā izglītības telpā simbolizē Latvijas valsts mērķus iekļauties Eiropas politiskajā, ekonomiskajā un kultūras vidē, un kuras veido Latvijas kultūras, mākslas un radošo industriju pamatu, citiem vārdiem, Latvijas tēlu, savu augstskolu vārdā paziņo, ka kategoriski iebilst pret sasteigtajiem administratīvi politiskiem Latvijas augstākās izglītības reformu centieniem. Balstoties Boloņas procesa garā, un šajā sakarībā jo īpaši uzsverot Berlīnes 2003.gada komunikē pausto viedokli par to, ka būtisks priekšnoteikums Boloņas mērķu sasniegšanai ir reāla augstskolu autonomija, un sekojot Eiropas Parlamenta 2009.gada 24.marta rezolūcijas Par mākslas studijām Eiropā garam, kas formulēts atbilstoši Eiropas Savienības moto paustajam "Vienotība daudzveidībā", Latvijas Mākslas augstskolu asociācija paziņo, ka par reformām augstākās izglītības jomā ir jālemj visupirms tikai un vienīgi attiecīgo nozaru profesionāļiem. Jebkādam reformu un restrukturizācijas procesam ir jābūt nozares profesionāļu atbalstītam un demokrātiskam. Tam vispirms ir jāatbilst attiecīgās nozares attīstības pamatmērķim. Tam ir jānodrošina visefektīgākās un viskompetentākās studiju, radošās darbības un zinātniskās pētniecības iespējas. Un tam ir jābalstās nozares akadēmiskā personāla un studējošo vienotā pārliecībā. Pretējā gadījumā jebkuri centieni reformēt augstāko izglītību tiks uztverti kā vardarbīga un nekompetenta administratīvi politiska iejaukšanās akadēmiskajā procesā un sastapsies ar slēptāku vai atklātāku pretošanos, nolemjot šos centienus jau iepriekš paredzamai neveiksmei un faktiski sagraujot Latvijas augstākās izglītības sistēmu un, jo īpaši, Latvijas unikālo augstāko mākslas, mūzikas un kultūras izglītības sistēmu. Vienlaikus Latvijas Mākslas augstskolu asociācija uzaicina Latvijas Republikas valdību un augstākās izglītības reformu procesam savu atbalstu izteikušos akadēmisko aprindu pārstāvjus uzsākt atklātu dialogu iesaistot darba grupās un forumos visu nozaru akadēmisko personālu un arī studējošo pārstāvjus un vienlaicīgi kliedēt bažas, ka šo augstākās izglītības reformu slēptais mērķis ir pārdalīt paredzamos Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldījumus augstākajā izglītībā. Paredzamais augstākās izglītības reformu process var tikt veidots tikai un vienīgi vadoties no efektivitātes un konkurētspējas veicināšanas viedokļa. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma datiem 2009.gadā Latvijas augstākās izglītības konkurētspējas indekss ir ievērojami augstāks nekā Latvijas valsts vai tās administratīvi politiskā aparāta konkurētspējas indekss, vēl jo kritiskāk ir vērtējami tā īstenošanas administratīvi politiskie centieni. Augstākās izglītības reformu process nevar tikt politizēts un pakļauts atsevišķu politisko partiju un politiķu vai arī atsevišķu augstākās izglītības institūciju vadītāju savtīgi egoistiskajām interesēm. No augstākās izglītības reformu procesa ir atkarīgi daudz būtiskāki jautājumi nevis tikai dažu personu ambiciozu vai savtīgu mērķu apmierināšana. No tā kā noritēs augstākās izglītības process ir atkarīga Latvijas nākotnes mākslas, kultūras, izglītības un zinātnes kvalitāte. No tā ir atkarīgs vai Latvija pastāvēs kā moderna eiropeiska valsts arī 21.gadsimtā. Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas vārdā Prof. Jānis Siliņš Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Prof. Aleksejs Naumovs Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Prof. Artis Sīmanis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors

Vai kolēģis Auziņš ir izvērtējis reģionālo augstskolu (Vidzemes, Rēzeknes, Ventspils) lomu un ieguldījumu reģiona attīstībā.

Nez kāpēc citur pasaulē universitātes lepojas ar tradīciju izkopšanu, nevis ar apšaubāmas lietderības pārmaiņām un nesakarīgu lēkāšanu, it kā bikses būtu pietaisītas, kā to dara šeit, lai tikai kaut kas būtu savādāk!... Kāpēc, piem., Kembridžā neviens netaisa nekādu "šoka terapiju"?? Šoka un trauksmes apstākļos nekas labs nevar veidoties. Kā var pasniedzēji pilnvērtīgi strādāt, ja tiek turēti neziņā par nākotni un visu laiku virs galvas karājas kaut kādas "pārmaiņas"?.. P.S. Piekrītu tam, kurš teica, ka viss ir auzās. Pareizāk sakot - Auziņās.. :)

Ai veci palaidat garam Auzina priekslikuma sakni - nepieciesama soka terapija, nav svarigi kas sanaks gala, svarigi procesa attirities. Pilnigi piekritu. Neizniekosim krizi. Parak daudzi augstskolas doma tapat ka "???". Uzvares kas parvertisies. Ja 21.gadsimta universitate atrodas cilveks kas baidas no parmainam - vinam steidzami japalidz mainit darba vietu. Bus labak gan vinam, gan studentiem, gan lielajai zinatnes bidisanai kopuma. Citats no "???": "Vai nevar reiz likt to augstāko izglītību mierā uz kādu brīdi??.. Vai nav jau diezgan ar tām pārmaiņām un haosu, kas tagad sataisīts? Cik var ņirgāties par cilvēkiem (pasniedzējiem) un turēt viņus neziņā par nākotni?..."

Nezinu, vai to varētu saukt par "dziļu strukturālu reformu", ja zināms tikai tas: 1) visi zem vienas cepures, piem. zem Rīgas Universitātes; 2) 4 reģionālās augstskolas; 3) reformas iecerētājs pats neatklāj, kurš modelis tuvāks. Vēl dziļāka reforma: 4 lielas vidusskolas; 12 pamaskolu apgabali; 36 bērnudārzi. Vai viss vienā viena liela un gaiša skola. Arī netaklāšu, kurš variants tuvāks.

Latvijā ievērojami jāsamazina privāto augstskolu skaits, teju visas šīs augstskolas nav izpildījušas Augstskolu likuma prasības, veic nelikumīgu studiju maksu ieskaitīšanu pa tiešo augstkolu dibinātāju kontos (ne augstkolas kontā, kā to prasa likums). Netiek maksāti nodokļi, netiek veikti uzkrājumi, pilnīga anarhija. Un galvenais, studenti nesaņem izglītību, viņiem, kad naudiņa samaksāta, izraksta diplomus, kuru var uzspraust uz nagliņas būdiņā.

Var piedāvāt vēl 3-4 variantus, bet ...nav līdzekļu, tātad pārēja uz pilnīgu maksas izglītību.

Caltech ir privāta iestāde, tāpat kā Stenforda. Visā Kalifornijā ir tikai divas valsts universitātes, taču katrai no tām ir vairāk nekā 10 "kampusi". Taču Kalifornijā ir 60 miljoni iedzīvotāju.

LU vaditaja alga 10 000 ls menesii.

Kalifornija, Kalifornija, bet kads bija 2008/2009 gada Kalifornijas universitates budzets, atbilde: 1 California State University, Northridge $319,607,856 18111 Nordhoff St. Northridge 91330 Opaa, laikam nespid mums visai izglitibai kopa.

Jebkur nepiecieshama konkurence, arii izgliitiibaa. Kalifornijas universitaatei turpat blakus ir daudzas citas uni, arii slavenais Kaltehs - Kalifornijas Tehnologhiskaa universitaate,

Utopisks tur nav nekas - ja vien tiešām nemeklēs to, lai visi piekristu un novienotos. Padomājiet, cik daudz lielāki ir administratīvie izdevumi procentuāli no budžeta mazā augstskolā, salīdzinot ar lielu augstskolu? Starpība visas Latvijas sistēmas mērogos būtu mērāma miljonos latu, kas tiek lieki iztērēti tikain tāpēc, ka neesam pietiekami efektīvi. Vai kāpēc tikai Rīgā vajag divas valsts apmaksātas ķīmijas studiju vietas, piecas valsts apmaksātas medicīnas studiju vietas (ieskaitot koledžas) un sešas valsts apmaksātas datorzinātnes studiju vietas (ieskaitot koledžas)? Ko tāda daudzveidība ir devusi studiju kvalitātei? Vai tas drīzāk nav pazeminājis studiju kvalitāti?