To, kā patiesībā bija, sāktajā kriminālprocesā skaidro Valsts policija, tikmēr mediķi ceļ trauksmi, ka šādi gadījumi, kad bērns izkrīt vai tiek izmests pa logu, kļūst sistemātiski. Lai tas mainītos, speciālisti iesaka vairāk informēt sabiedrību — vecākiem atgādināt par nepieciešamību lieku reizi būt piesardzīgiem, bērniem savukārt jau agrā vecumā stastīt par to, kā dzīvē būt par labiem vecākiem. Gūst pārāk daudz traumu
"Lai gan nebūtu pareizi tā teikt, taču meitenītei ir paveicies un viņas veselības stāvoklis ir stabils," par svētdienas vakarā ievestās meitenītes stāvokli saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Romēna Namniece. Šis, pēc viņas teiktā, gan nav raksturīgākais krišanas gadījums — biežāk slimnīcā nonāk bērni, kas guvuši traumas, krītot no ratiem, gultas, krēsla vai trepēm. Tam, ka divus gadus un vecāki bērni var būt pietiekami aktīvi, lai kaut kur uzrāptos, gūtu traumas, mediķi tic, taču šaubas visbiežāk rodas gadījumos, kad bērns, nesasniedzis vēl gada vecumu, pats kaut kur uzrāpies un nokritis.
"Visbiežāk pie šādām traumām noved tieši vecāku neizpratne par bērnu drošības lietām. Vecāki bieži arī nav sagatavoti savai lomai," saka Katastrofu medicīnas centra (KMC) direktors Mārtiņš Šics, vēršot uzmanību uz ļoti augsto gan bērnu, gan peiaugušo traumatismu Latvijā. "Tas atkal ierindo mūs Eiropas līderu vidū, un ne no tā labākā gala," atzīst M.Šics.
Strādājot KMC, viņš bieži esot viens no pirmajiem, kurš apjauš dažādas
problēmas un ceļ par tām trauksmi, lai tālāk ar to nodarbotos
atbildīgās institūcijas. Tā esot bijis, piemēram, attiecībā uz
braukšanu dzērumā, bērnu sēdeklīšu ieviešanu un atstarotāju
popularizēšanu. M.Šics cer, ka līdzīgi notiks arī ar bērnu traumatismu
un izkrišanu pa logu.
Brīvību atņem reti
Lai arī jau patlaban vecāki pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa un Krimināllikuma var tikt sodīti pat ar brīvības atņemšanu, tas ne vienmēr notiek. Viens no skaļākajiem gadījumie, kad cietumsods tika piemērots, bija 2006.gadā, kad Jēkabpils slimnīcā no gūtajām traumām nomira kāds divarpus mēnešu vecs zīdainis, jo viņa vecāmāte bija to izmetusi pa logu. Viņai tika piemērota brīvības atņemšana uz demsit gadiem. Citos gadījumos vecākiem atņemtas aprūpes tiesības, piemērots cits sods vai arī lieta izbeigta. Vai un kāds sods tiks piemērots jūlija beigās Dobelē un Cēsīs pa logu izkritušo bērnu vecākiem, vēl tiks lemts. Kā Dienai norādīja abu pilsētu policijās, patlaban vēl tiek noskaidorit apstākļi un lielāka skaidrība varētu būt aptuveni pēc mēneša.
Precīzas informācijas par līdzšinējo sodu piemērošanas praksi nav arī
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas juridiskās nodaļas
vadītājai Andrai Reinfeldei. Pēc viņas teiktā, bieži vien vecāki tiek
sodīti pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa vai nu ar brīdinājumu, vai
naudas sodu. "Ja nu ir situācijas, kad vecāki stāv blakus, kamēr bērns
spēlējas uz dzelzceļa sliedēm, un tā dēļ notiek nelaime, tad gan vecāki
var tikt sodīti par bērna atstāšanu bezpalīdzības stāvoklī arī ar
bargāku sodu," saka A.Reinfelde.
Uzsvars uz informēšanu
Kā norāda krīzes centra Dardedze direktore Laila Balode, sodīšanai nevajadzētu būt mērķim. "Tas tāpat notiek post factum. Tā vietā vajadzētu daudz vairāk informatīvā līmenī stradāt ar vecākiem, veidojot atbalsta grupas, stāstot, kā būt labākiem vecākiem. Pašreizējie vecāki vienkārši ir no paaudzes, kurai nav no kā īsti mācīties par labu audzināšanu. Viņi it kā zina, ka, piemēram, sist bērnu ir slikti. Tad nu viņi ciešas, ciešas un izveidojas tā saucamais pēdējā piliena efekts, kad vecāks vairs neiztur un tomēr izdara to, ko it kā nedrīskt, un vēlāk viņam to nākas smagi nožēlot," stāsta L.Balode.
Savukārt M.Šics redz nepieciešamību strādāt tieši ar bērniem. "Iespējams, par šīm lietām vajag runāt jau bērnudārzā, lai vēlāk ģimenē šādas kļūdas nepieļautu," uzskata M.Šics. Piemēram, Amerikā esot pat speciālas programmas, kurās bērniem ar lomu spēlēm un citām aktivitātēm tiek mācīts, kā dzīvē būt par labiem vecākiem, zina teikt L.Balode.
***
Traģēdijas
2008.gada augusts — Talsos pa otrā stāva logu izkritusi gadu un divus
mēnešus veca meitenīte,krītot viņai galvā iedūrās koka zars
2008.gada jūlijs — Dobelē no trešā stāva pa logu izkrīt pusotru gadu veca meitenīte, slimnīcā mediķi bērnam konstatēja nopietnas galvaskausa un iekšējo orgānu traumas
2008.gada jūlijs — Cēsīs no trešā stāva balkona nokritis piecus gadus vecs zēns, gūstot smagu politraumu
2008.gada aprīlis — Daugavpilī pa atvērtu logu no trešā stāva izkrīt bez vecāku uzraudzības atstāts divus gadus un divus mēnešus vecs bērns
2008.gada februāris — Rīgas rajona Baldonē ģimenes strīda laikā pa logu izmesta divarpus gadu veca meitenīte
Avots: LETA, Dienas apkopotā informācija
***
Kas draud?
Pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa:
172.4.panta par bērna, kas nav sasniedzis septiņu gadu vecumu, atstāšanu bez uzraudzības, ja to izdarījuši vecāki vai personas, kuras viņus aizstāj, — izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz Ls 25.Ja tas darīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, — uzliek naudas sodu no Ls 25 līdz Ls 50
173.panta par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu — vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz Ls 25. Par tādu pašu nodarījumu, ja rezultātā bērns vecumā līdz 16 gadiem izdarījis sīko huligānismu vai lietojis narkotiskās vai psihotropās vielas bez ārstniecības personas norādījuma, vai atradies dzērumā, vai nodarbojies ar ubagošanu, — izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no Ls 25 līdz Ls 50. Ja pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas — uzliek naudas sodu Ls 25—50
Pēc Krimināllikuma:
117.panta par slepkavību pastiprinošos apstākļos, piemēram, ja noslepkavota persona, vainīgajam apzinoties, ka tā ir bezpalīdzības stāvoklī u.c., soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz 10 līdz 20 gadiem
141.panta: (1) Par nepieciešamas un neatliekamas palīdzības nesniegšanu cilvēkam, kas atrodas dzīvībai bīstamā stāvoklī, ja vainīgais apzinājies, ka varējis to sniegt bez nopietnām briesmām sev un citām personām, un ja palīdzības nesniegšana izraisījusi cilvēka nāvi vai citas smagas sekas,— soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz 5 minimālajām mēnešalgām
(2) Par tādas personas apzinātu atstāšanu bez palīdzības, kura atrodas dzīvībai vai veselībai bīstamā stāvoklī un kurai nav iespējas saglabāt sevi mazgadības, vecuma, slimības vai savas nevarības dēļ, ja vainīgajam bijusi iespēja sniegt cietušajam palīdzību un bijis pienākums rūpēties par viņu vai arī vainīgais pats viņu nostādījis dzīvībai bīstamā stāvoklī, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2 gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 40 minimālajām mēnešalgām
Avots: Administratīvo pārkāpumu kodekss, Krimināllikums