Kārtējais «neticamais stāsts». No 48 tūkstošus latu lielajiem Arta Kampara pagājušā gada ieņēmumiem 27 tūkstoši latu tiek pasniegti kā sievas «dāvinājums». Nauda pāris gadu kaut kur mierīgi gulējusi mājās, tad ne no šā ne no tā «uzdāvināta» vīram. No malas gan izskatās, ka tas bijis vajadzīgs, lai ciniski «savilktu galus» ministra kunga ienākumu deklarācijā. Ja tāda ir Ekonomikas ministra attieksme pret ienākumu deklarāciju, tad skaidrs, ka pārējiem tā būs līdzīga. Kampara kungs vienkārši ņirgājas par paša partijas sludināto «caurspīdīguma» principu.
Tomēr bēdīgākais, ka nav skaidrs, no kurienes nauda cēlusies. Tas ir nopietni, jo šādos gadījumos draud kriminālatbildība. Ministrs skaidro, ka sieva pirms pāris gadiem pārdevusi dzīvokli. Kad žurnālisti atklāj, ka ieraksts Zemesgrāmatā liecina, ka minētais dzīvoklis Tukumā pārdots par tikai astoņiem tūkstošiem latu, Kampars atceras, ka pārdotas vēl divas garāžas un dzīvokļa iekārta.
Var jau būt, ka pārdotas zelta garāžas, sudraba naktspods un pārējais antikvariāts. Tomēr tikpat labi var būt, ka ministra ieņemtajai naudai nav nekāda sakara ar pasakām. Kamēr ministrs nespēj izskaidrot naudas izcelsmi, mēs varam domāt, ka tā ir nauda, kas iegūta no nelegālas uzņēmējdarbības, par kuru nav samaksāti nodokļi. Varam pat domāt ļaunāk. Jebkura neskaidra nauda amatpersonas deklarācijā raisa aizdomas par korupciju. Ministram jārāda piemērs, un «aizdomu ēnas» nevar būt.
«Politiķim jābūt kristāltīram,» mēdza teikt mana bijusī priekšniece Sarmīte Ēlerte. Kultūras ministrei tagad ir izdevība turpat Ministru kabinetā pieiet un pateikt to savam kolēģim Artim Kamparam. Un atgādināt, kā satiksmes ministram Vilim Krištopanam reiz vajadzēja atkāpties no amata tikai un vienīgi neprecīzas amatpersonas deklarācijas dēļ.