Jautājums: ja saglabājas valsts politika dividendēs «izņemt» teju vai visu _Latvenergo_ peļņu, ar kādiem līdzekļiem valsts uzņēmums projektā iesaistīsies? Aizņemtiem? Vai valsts politikas rezultātā uzņēmuma iespējas kreditēties ar jēdzīgiem procentiem nav samazinātas? Rodas bažas par šādu notikumu secību: Latvija «pēkšņi» apķeras, ka _Latvenergo_ kā investors nevelk, un kamēr domā citus variantus, terminālis tiek izbūvēts Lietuvā.
Citi piemēri. Kamēr Latvijā politiķi un eksperti plūcas, kurš dzelzceļa projekts jāattīsta - Rail Baltica vai Maskava-Rīga -, leiši attīsta gan pirmo, gan ātrvilcienu uz Minsku. Un raksturīgi tas, ka Latvijā Rail Baltica aizstāvji saka, ka «austrumu virzienam» Eiropa līdzfinansējumu nedos, savukārt leiši nefilozofē un strādā, lai šo finansējumu dabūtu arī Minskas projektam (LETA, 11.04.2011.), pierādot, ka tas tomēr iekļaujas Ziemeļu asī.
Kad Zatlers ASV runāja par slānekļa gāzes ieguvi, pati ideja tika izsvilpta kā nereāla. Nez kāpēc Lietuvas gadījumā ir citādi: kā vēsta Financial Times, ASV Enerģētikas departamenta pasūtītais pētījums (izpildītājs - Advanced Resources International) pieļauj, ka kaimiņvalstī var būt 113,3 miljardi kubikmetru slānekļa gāzes. Tātad Lietuvā ir, mums - ne «piles».
Mūsu ostas pieņem, ka Latvijas politiskās elites salīdzinoši draudzīgākās attiecības ar Krieviju dod tām priekšrocības, salīdzinot ar igauņiem, turpretim ziemeļu kaimiņi pierāda pretējo: šonedēļ Tallinas osta un Krievijas holdings Rail Garant parakstīja līgumu, kuram atbilstoši krievi kļūst par jaunā konteineru termināļa Mūgā operatoru, no savas puses ieguldot vairāk nekā 60 miljonus eiro plus piesaistot Mūgai savu partneri - pasaulē pazīstamo loģistikas uzņēmumu - Vācijas Hoyer (RIA Novosti, 11.04.2011.).