Par minēto ierosinājumu balsoja 33 deputāti, pret nobalsoja 31 deputāts, savukārt 17 parlamentārieši balsojumā atturējās. Līdz ar to likumprojekts izskatīšanai komisijās nodots netika.
Kā liecina deputātu iesniegtā likumprojekta anotācija, šogad aprit seši gadi kopš 2013.gada 21.novembrī notikušās Zolitūdes traģēdijas, kurā, sabrūkot lielveikala Maxima jumtam, dzīvību zaudējuši 54 cilvēki, kā arī vairāki desmiti cilvēku guvuši ievainojumus.
Deputāti norādīja, ka pēc upuru skaita tā ir bijusi lielākā traģēdija kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, turklāt šī katastrofa sabiedrības apziņā atstājusi smagas un dziļas pēdas.
Likumprojekts tapis sadarbībā ar biedrību Zolitūde 21.11, kuru vadījusi Saskaņas Saeimas deputāte Regīna Ločemele-Luņova, kā arī vairākām citām nevalstiskām organizācijām - biedrību Pēc ugunsgrēka, Bezvests.lv un citām. Skaidrots. ka šāda atceres diena nosakāma, lai saglabātu visu dažādās traģēdijās Latvijā bojā gājušo piemiņu.
Likuma grozījumu autoru ieskatā šādas atceres dienas ieviešana veicinās Latvijas sabiedrības izpratni par drošību un tās atbilstošo vidi, stiprinās indivīda, organizācijas un sabiedrības atbildībā balstītu sabiedrības vērtību sistēmu, nepieļaujot līdzīgu katastrofu atkārtošanos.
Deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV) uzsvēra, ka kopš traģēdijas Zolitūdē viņš "savu kāju nav spēris Maximā. Deputāts uzsvēra, ka Saskaņas politiķu pieteiktais likumprojekts esot pārāk plašs. "Ja lasām, kas rakstīts, tad tur rakstīts par daudzām traģēdijām. [..] To var interpretēt arī kā Sofokla traģēdiju, 11.septembra traģēdiju, tas ir pārāk plašs jēdziens," teica Kaimiņš.
Deputāte Ločmele-Luņova no vietas lamāja Kaimiņu: "Artus, kas ar tevi ir noticis pa šiem gadiem? Tev pašam nav kauns?"
Kaimiņš mudināja Ločmeli-Luņovu nākamajā gadā vēlreiz iesniegt priekšlikumu par atceres dienu, to ievērojami sašaurinot, vienlaikus paužot pārliecību, ka šoreiz likumprojekts nav jāatbalsta.
Aizsajūsmasaizrāvāselpa
Gusts
Redziet