Turklāt, iepazīstoties ar valdības apstiprināto finansējumu dažādu 90.gadadienas pasākumu rīkošanai, var secināt, ka ievērojams finansējums piešķirts ne tikai tādiem pasākumiem, kas paredzēti plašām sabiedrības grupām, bet arī specifiskiem, orientētiem uz šauru auditoriju.
Valdības vadītājs Ivars Godmanis (LPP/LC) gan norāda, ka Latvijā finansējums ir mazāks nekā šogad tērē Lietuva, kā arī igauņi savas valsts jubilejai, kuri "svin visu gadu", viņš klāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija!. "Valsts jubileja ir valsts jubileja," noteica I. Godmanis, uzsverot, ka nedrīkst "atrisināmu problēmu dēļ", ar to domājot pašreizējo smago ekonomisko situāciju, šos svētkus nesvinēt.
Liela summa
No 1000 latiem, kas paredzēti izstādei Latvijas Republikai—90, līdz 280 000 latu, kas piešķirti Rīgas svētku noformējuma, apgaismojuma, pilsētvides dizaina un instalāciju projektu un multimediālu mākslas projektu programmai, — šādās robežās svārstās finansējuma piešķīrums 90.gadadienas pasākumiem. Galavārdu, kurus pasākumus valsts varētu finansēt no valsts īpašumu privatizācijā gūtajiem līdzekļiem, valdība teica šogad pavasarī, aprīlī izlemjot pasākumu finansēšanai novirzīt 1,8 miljonus latu. Savukārt maijā šī summa palielināta vēl par 150 tūkstošiem latu, kas paredzēti pasākumu atspoguļošanai. "Tā ir ļoti liela summa. Krietni par lielu šajos taupības apstākļos," saka valsts kontroliere Inguna Sudraba. Secinājumus par tēriņu pamatotību varēšot izdarīt arī pēc tam, kad Valsts kontrole būs veikusi ministriju finanšu revīzijas par 2008.gadu, kurās tikšot vētīta arī šī pozīcija. SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis savā vērtējumā ir piesardzīgāks, taču arī nenoliedz, ka 90.gadadienas pasākumu izmaksas "varētu šķist pārlieku liela summa šādā situācijā, kad tiek runāts par taupības režīma ievērošanu un valsts izdevumu samazināšanu". E.Rudzītis uzskata, ka "diskutabls ir jautājums, vai bija vajadzīgi visi plānotie gadadienas pasākumi un vai nebija iespējams tērēt mazāk naudas konkrētiem pasākumiem".
Muitas muzeja izveide un atklāšana par 25 tūkstošiem latu, grāmatas par nodokļiem un muitas vēsturi izdošana par 10 tūkstošiem latu, pasākums Latvijas tieslietu sistēmai — 90 par vairāk nekā 40 000 latu, pasākums Valsts kancelejai — 90 par pieciem tūkstošiem latu. Tās ir dažas no izdevumu pozīcijām, kas raisījušas diskusijas par to pamatotību. Vairākas no šīm pozīcijām saistās ar svētkiem konkrētai iestādei, nevis visiem Latvijas iedzīvotājiem. "Es domāju, ka mums nevajag ne muitas muzeju, ne filmu par Finanšu ministrijas (FM) ēku. Svētki ir vajadzīgi visai tautai," akcentē I.Sudraba, tādejādi apstiprinot, ka daži no tēriņiem ir neproporcionāli pret šo pasākumu mērķauditoriju. Premjera I. Godmaņa preses sekretārs Edgars Vaikulis gan uzsver, ka pavasarī, atkārtoti lemjot par finansējumu svētkiem, premjers vērsis uzmanību uz to, ka tām iestādēm, kurām arī šogad aprit 90 gadu, kā Valsts kancelejai, Tieslietu ministrijai un Finanšu ministrijai, varbūt nevajadzētu to atzīmēt par valsts naudu, jo šiem svētkiem jābūt notikumam Latvijas iedzīvotājiem. Taču uz to I.Godmanis esot saņēmis atbildi, ka "šo iestāžu darbinieki arī ir Latvijas iedzīvotāji".
Līdere specifiskai mērķauditorijai domātu pasākumu rīkošanā ir FM. Tai,
piemēram, piešķirti 47 000 latu piecu konferenču Latvijas reģionos un
vienas starptautiskās konferences sarīkošanai, 40 000 latu finanšu
jautājumiem veltīta interneta portāla izveidei, 5000 latu filmai par
finanšu sistēmu, kas kopā ar FM jau iepriekš ieguldīto finansējumu
izmaksāšot 20 000 latu, tāpat FM padotībā esošais Valsts ieņēmumu
dienests esot atbildīgs par muitas muzeja izveidi. FM Komunikāciju
departamenta direktore Diāna Bērziņa norāda, ka šogad reizē ar LR
svētkiem ir arī FM 90.gadadiena, un FM tās atzīmēšanu vēloties ievirzīt
"konstruktīvā gultnē" ar izglītojošu pasākumu rīkošanu, "nevis
šampanieša dzeršanu". Turklāt FM jau esot samazinājusi finansējuma
pieprasījumu līdz tādam, kas ir "adekvāts atbilstošajiem apstākļiem".
Būtu mazāka
"Es saprotu, ka nepieciešams celt cilvēku patriotismu, bet jautājums ir par samērīgumu," saka opozīcijas partijas Jaunais laiks valdes priekšsēde Solvita Āboltiņa. Viņa apšauba, ka cilvēki, kuriem "tieši uz svētkiem pateiks, ka viņiem ir jāsavelk jostas", pēc tam spēs priecāties par 90.gadadienas pasākumiem.
"Ministru kabinets ir uzskatījis šos tēriņus par lietderīgiem," saka par 90.gadadienas svētku rīkošanu atbildīgās Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs. Viņš norāda, ka finansējumu saņēmušās institūcijas jau lielu daļu no tā esot apguvušas, bet "gribētu cerēt, ka būs kaut kādi ietaupījumi". Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdis Māris Kučinskis ir pārliecināts, ka pašreizējā situācijā "summa būtu krietni mazāka un tam pieietu daudz kritiskāk". Taču iepriekšējās valdības laikā, kad tika panākta vienošanās par svētku finansējumu, "vēl likās, ka mēs ejam kalnā".
(papildināta ar 2. rindkopu)