papildināta - AIP vadītājs vēlas visas valsts augstskolas apvienot vienā

vai juus tieshaam saskatat tikai slikto? manupraat, apbienojot visas augstskolas vienaa Latvijas Universitaatee arii samazinaatos administratiivo darbinieku skaits.. un tad arii pashaas augstskolaas buus mazaak studiju programmas ar vairaak cilveekiem.. nevis 15 cilveeki vienaa studiju programmaa kaa tas ir citaas uagstskolaaas.. ar dazhiem iebildumiem, es kopumaa atbalstu Veetras un Auzinja kungu!!

Neatceros, ka pēdējos četros gados Vētras un Auziņa kungi būtu apmeklējuši jaunās reģionālās augstskolas (Ventspils Augstskolu, Vidzemes augstskolu, Rēzeknes augstskolu) un iepzinušies ar to darbu.. 2. Par 99% sliecos apgalvot, ka neviens no abiem kungiem nav veicis izpēti par to, kas izmainījies pēdējos 10 gados šo reģionu attīstībā un kāda loma šajos sociālekonomiskajos procesos ir reģionālajām augstskolām. 3. Reģionālās augstskolas sagatavo speciālistus reģiona vajadzībām, jo neviena no lielajām augstskolām nenodrošina pilnu apmācības ciklu uz vietas. Ja studenti pēc 2. kursa dodas uz studēt uz Rīgu, tie neatgriežas,jo parasti paralēli studijām sāk strādat Rīgā un tur arī paliek.

Reģionālās augstskolas ir noteikti vajadzīgas, bet paliek jautājums, kādā kapaciātē un ar kādām specializācijām. Specializēta pedagoģijas augstskola pie šībrīža pedagogu algām, manuprāt, ir ņirgāšanās. Arī reģionam šāda "specializēšanās" neko nedod. Mācībspēku resursi būtu jākoncentrē, bet nedrīkst pieļaut, ka LU paliek tupēt tie paši vecie intriganti, kas nelaistu klāt mācībspēkus no izformētajām augstskolām. Iespējams, ka jādomā par modeli kā veicināt konkurenci citā formā - sevišķi mācībspēku konkurenci un mobilitāti. Varbūt šāda konkurence parādītos vienas šādas megauniversitātes ietvaros. Bet varbūt būtu vērts pie viena, veidojot megaaugstskolu, pilnībā no jauna nokomplektēt fakultātes - ,ļaujot sacensties mācībspēkiem no visas Latvijas, un ar starptautisku žūriju.

Probēmu ar resursiem un dublējošām programmām ir jārisina, tomēr 1 augstskola izklausās mazliet par šerpu. Varbūt šī kārts ir izvilkta šantāžai, lai piespiestu augstskolas piekāpties kādai maigākai reformai. Kad es iedomājos RTU, LLU un LU zem viena jumta, tad tas vien jau būtu tāds patraks hibrīds. Tad vēl klāt Mūzikas, Mākslas un Kultūras. Ja runā par pēdējām, tad beidzot ir laiks diskusijai, cik lielu luksusu valsts var atļauties. Nesaku, ka nevajag kultūru, bet budžeta izdevumiem šai kategorijai jābūt samērīgiem - audzēt Garančas utt., lai tās pēc tam kļūtu par pasaules zvaigznēm un vispār nodarbotos ar ļoti elitāru mākslu, nez vai ir Latvijai ilgermiņā paceļams un vajadzīgs. Kas attiecas uz Kultūras Akadēmiju, tad Ārzemēs patiešām daudzas šīs lietas var apgūt labāk, savukārt tāda kaudze viduvējību režisoru, kritiķu, starpkultūru speciālistu utt. mums nav vajadzīga. Konkurence ir laba lieta, bet Latvija tam var būt par mazu. Pašlaik programmu dublēšanās Latvijā ir novesta līdz absurdam. (Maksas) humanitārās/sociālās programmas ir sadētas visos stūros. Mācībspēki sakašķējas un veido veselas jaunas fakultātes un centrus, piemēram, Medicīnas Fakultāte Universitātē vai alternatīvais Orientālikas centrs Stradiņos, ko Staburova atvēra, kad viņu izmeta no tā, kas Universitātes Filologos. Ir acīmredzami, ka augstskolas izmanto savu neatkarību ļoti nesaprātīgi, brīžiem pat kaitnieciski. Tātad augstskolām jābūt vai nu kādā līmenī vienotai pārvaldei (un attiecīgi arī funkciju sadalei), vai ļoti strikti jāsadala specializācijas, kuras tās nedrīkst pārkāpt. Starp citu, ja runā par Latvijas mazumu, tad neesmu pēdējā laikā neko dzirdējis par vienotām programmām Baltijas mērogā. Nelieli eksperimenti un iniciatīvas bija, bet gribētos zināt vairāk par šī virziena pieredzi un potenciālu.

Vai kolēģis Vētra ir izvērtējis reģionālo augstskolu (Vidzemes, Rēzeknes, Ventspils) lomu un ieguldījumu reģiona attīstībā.

Protams, tad Latvija būs kā viena liela sādža ar vienu augstskolu Rīgas centrā :-(

nu pat padomju vara uzturēja Latvijas valsts universitāti, Rīgas Politehnisko institūtu, Konservatoriju, Mākslas akadēmiju, Fizkultūras institūtu un Liepājas Pedagoģisko augstskolu (varbūt vēl kādu piemirsu).Urrā! ES sēņu lasītājiem tiešām tikai 6 klases vajadzīgas (kā Meksikā).

...vecis valsts vārdā un reformātoru (es teiktu noziedzīgas darbības un nemākulības) laikā, izfunktierējis, kā tikt pie materiāliem labumiem sev....

Bijusai chechistu valstij sada domasana dabigi pielec tiem kuri uzauga saja laikmeta. Centalizeta medicina, centralizeta izglitiba, centralizeti personigie dati utt. dod bijusiem kommunistu kontrolu fanatikiem kaifu.

Apvienot visas augstskolas viena ir mulkigi un stulbi. tikai padomju cilveki varetu ta domat. Dazadiba ir nepiecami. Vai Latvija nav kvalifikacijas eksameni??? Diemzel Latvijas "apgaismota" sistemaa, studenti sanema atbildes uz tam.

Žetons, tieši tā un ne savādāk!

Ja mana pašvaldība iedomātos sposorēt elites augstāko izglītību, es momentā stāvētu pie domes ar plakātu. Pašvaldības uzdevumi un attiecīgā likumdošana, kam pašvaldība drīkst tērēt budžetu, būtiski atsķiras no valsts uzdevumiem. Puse no pašvaldības budžeta jau tā aiziet izglītībai, bērnudārziem, skolu uzturēšanai, lai nodrošinātu obligāto izglītību, jo skolās iet visi. Augstākā izglītība (bakalaurs, maģistrs, doktors) nav domāta visiem, un krāvējam ar saviem nodokļiem nav jāapmaksā kāda puskoka lēcēja izglītošanās, lai tas lēcējs pēc tam saņemtu lielāku algu. Par to pašu valsts apmaksātu izglītību ar vēl var diskutēt. Kāpēc tiem, kas neiegūst, būtu jāapmaksā tiem, kas iegūst. No otras puses, Latvijā nekad un nekas nav noticis kā citur pasaulē, kāpēc lai augstākajā izglītībā būtu savādāk? Kāpēc lai pašvaldības un valsts uzdevumi neatšķirots no pašvaldības uzdevumiem citur pasaulē? Aaalborgas universitātes vadība man 3x pārjautāja, ko es ar to domāju, kad jautāju, vai Aalborgas pašvaldība finansē šo universitāti. Viņi nekādi nespēja saprast, kādā reliģiskā, politiskā, vai sociālā iekārtā pašvaldība finansē augstāko izglītību, un kā man vispār tāds jautājums ienāca prātā. Nodomāja, ka es lietoju meth.

Hm ... Liepājas Universitātes, kurā es strādāju, gadījumā "spīd" LU filiāle, jo gadu desmitiem ilgais tradicionālais Liepājas un tās apkaimes pašvaldību intereses trūkums par "savu" augstskolu padara neiespējamu variantu par pašvaldības augstskolu (Ventspils un Valmiera ir izņēmumi, ap šīm pilsētām esošās pašvaldības GRIB augstskolu un atbalsta tās pastāvēšanu). Vienīgi šaubos, vai kāda viena nosaukuma programmas koncentrēšana tikai Rīgā nemazinās šo programmu izvēlējušos studentu skaitu. Nav jau nekāds noslēpums, ka Rīgā dzīves dārdzība ir lielāka un ka ne visi spēj dzīvot tās "skudru pūznī". Privatizēt LiepU nav vērts, jo maksātspējīgais pieprasījums pēc piedāvātajām studiju programmām nav liels un nez vai ir lietderīgi pilnīgi visās augstskolās mācīt tikai "naudīgo" profesiju pārstāvjus (juristus, baņķierus, tirgotājus, reklāmas speciālistus u.c.), kuru studiju programmas ir nospiedošā pārākumā privātajās augstskolās.

Saskaitam pa specialitātēm. LVU, RTU, LLA, Mākslas Mūzikas un Kultūras akadēmijas. Sanāk 6. Tās tad arī būtu jāfinansē valstij. Ja kāds dibina privātu augstskolu - tādas tiesības viņam ir. Bet lai pārtiek no sponsoru naudas un studentu mācību maksas. Valstij nav jāponsorē nākošie Stabiņi.. Par to, ka jāaizver LVU Teoloģijas fakultāte, jau rakstīju . Diskusijas par to, vai sievietei ir dvēsele un cik eņģeļu var satupēt uz adatas smailes, lai apmaksā Vatikāns.

Un vēl, pavisam cita tēma. Ko ar Ventspils augstskolu? Cik dzirdu, atsauksmes ir ļoti labas.