papildināta - Aptauja: referendumā plāno piedalīties puse vēlētāju

Latvijas faktu aptaujas dati pirms tautas nobalsošanas 2.augustā

Aigars Freimanis, Latvijas  faktu direktors

Šobrīd, ja skatās uz piedalīšanos referendumā, tad šie 35,3% garantēti atspoguļo to reālo līdzdalību. Tas varētu būt kāds pusmiljons no pilsoņiem, kas nosaka līdzdalības kodolu. Tie 26,6%, kas saka, ka drīzāk piedalīsies, ir “slideni” savā izvēlē. Dažādas konkurējošās alternatīvas brīvdienās ir daudz vilinošākas par referendumu. Turklāt tautas nobalsošanā vēl vairāk kā vēlēšanās ir sajūta, ka mana balss neko neizšķirs. Tādēļ šobrīd būtu pārdroši apgalvot, ka lielākā daļa vēlētāju piedalīsies.
Būtiski, ka atbilde – noteikti piedalīsies – korelē ar vecumu. Aktīvāki ir gados vecāki cilvēki. Šajā ziņā aptaujas rezultāti raksturo vēlēšanas, jo arī tur gados vecāki cilvēki pārsvarā piedalās. Augsta ir cittautieši līdzdalība, kas skaidrojams ar Saskaņas Centra popularitāti. Interesants moments ir korelācija ar izglītību – jo augstāks izglītības līmenis, jo augstāka līdzdalība. Tas parāda, ka izglītotā sabiedrības daļa pret pašreizējās Saeimas kompetenci ir ļoti kritiski noskaņota.
Saprotams ir fakts, ka lielākā daļa, kas uz referendumu dosies, balsos “par”, jo šajā gadījumā neiešana ir vērtējamā augstāk nekā iešana un balsošana “pret”. Tas saskan arī ar Tautas partijas aicinājumu - nepiedalīšanās ir cietais “nē”.      

Jānis Ikstens, politologs

Dati parāda, ka līdzdalība ir saistīta ar neapmierinātību, kā lietas Latvijā attīstās, ar valdības mazspēju un tās zemo kompetenci. Visvairāk neapmierināto ir ar augstāko izglītību, rīdzinieki, varētu būt austrumslāvu faktors, cilvēki ar labiem ienākumiem un labu izglītību. Tie, kuri labāk saskata perspektīvu un nav gatavi pakļauties pašreizējo politiķu mazspējai. Acīmredzot, aktīvi savā dzīvē un vēlas produktīvu politiķu aktivitāti.
Saskaņas centrs ir skaidri sevi pozicionējis un austrumslāvu auditorija ir mazāk pakļauta valdošās koalīcijas demagoģijai par haosu utt., kas izskaidro viņu līdzdalību. Savukārt reģionos parādās, ka Vidzemē, kur stipra Tautas partija, kā arī Kurzemē aktivitātes rādītāji ir zemāki.

Klāvs Sedlenieks, sociālantropologs

Mēs zinām, ka latviešiem ir problēma ar savākšanos vasarā, tādēļ jāskatās, kādi sestdien būs laika apstākļi. Bet no otras puses iemesli un ziņas publiskajā telpā, kādēļ būtu jāiet uz referendumu, ir pretrunīgas. Tāpēc liels skaits, kas neplāno piedalīties, domā, ka grozījumi būs nekvalitatīvi un tādēļ labāk neiet, jo drīzumā gaidāms kas labāks. Otrs vēstījums – ja atbalstīs, lai gatavojas haosam, jo ir viedoklis, ka neliels skaits cilvēku varēs pieprasīt Saeimas atkāpšanos. Daudziem tas būs protesta balsojums pret “politiskās elites” rīcību, tomēr protests nav īsti skaidrs un daudzi neies balsot tikai protesta pēc.