Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

papildināta - Dombrovskis noliedz, ka izvirzījis Vīķi-Freibergu neinformējot prezidentu un ārlietu ministru

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) noliedz, ka būtu aicinājis eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu kandidēt uz topošo Eiropas Savienības (ES) prezidenta amatu, par to neinformējot ne Valsts prezidentu Valdi Zatleru, ne ārlietu ministru Māri Riekstiņu (TP). V.Dombrovskis uzsver, ka Ārlietu ministrija bija pirmā, kas tika informēta par Vīķes-Freibergas izvirzīšanu. Nekādi iebildumi pret šo priekšlikumu nav izskanējuši. Tāpat premjers par šo nodomu informējis arī Valsts prezidentu.

V.Dombrovskis pa tālruni no Briseles apstiprināja, ka jautājums par Vīķes-Freibergas kandidatūru ES prezidenta amatam neformāli tiks apspriests sarunās ar citu ES dalībvalstu līderiem. Konkrētas sarunas pagaidām nav iespējamas, jo nav skaidrības par Lisabonas līguma ratifikāciju Čehijā. V.Dombrovskis pauda viedokli, ka Vīķe-Freiberga ir "ļoti spēcīga, Eiropā pazīstama kandidāte, cilvēks ar Eiropas līmeņa domāšanu".

Premjera preses sekretāre Līga Krapāne aģentūrai LETA apstiprināja, ka iespējamā Vīķes-Freibergas kandidatūras virzīšana ES prezidenta amatam bijusi Ministru prezidenta iniciatīva. Prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa aģentūrai LETA sacīja, ka Zatlers par Dombrovska eksprezidentei izteikto uzaicinājumu nebija informēts. Valsts pirmā persona atturas no sīkākiem komentāriem šajā jautājumā. Arī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) nesniedz komentārus par šo jautājumu, aģentūru LETA informēja viņa preses sekretāre Una Pušpūra.

Neoficiāli gan zināms, ka Ārlietu ministrija bijusi ļoti pārsteigta par šādu premjera soli, informāciju par to iegūstot no masu medijiem. Tā kā ES nekad nav bijis prezidenta amata, tad Latvijā nav skaidri noteiktas kārtības, kā mūsu valsts varētu virzīt tam savu pārstāvi. Tomēr Latvijas ārpolitiskās pozīcijas, it īpaši būtiskos jautājumos, pieņemts koordinēt vismaz augstāko amatpersonu līmenī, min LETA.

Jau vēstīts, Briselē ceturtdienas vakarā sākusies Eiropas Savienības līderu sanāksme, kurā tiks apspriests arī amatu sadalījums ES pārvaldes institūcijās. Latviju sanāksmē pārstāv premjers V.Dombrovskis un ārlietu ministrs M.Riekstiņš.

ES prezidenta amats, kam Latvija ieteikusi Vīķi - Freibergu, būs ļoti nozīmīgs. Prezidentam būs jāvada dalībvalstu līderu sanāksmes un jāpārstāv ES intereses pasaulē. Vienošanās par kandidātu jāpanāk dalībvalstu līderu sarunās. Pretendentu vidū minēti bijušais Lielbritānijas premjers Tonijs Blērs, Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers, Nīderlandes premjers Jans Pēters Balkanende, bijušais Somijas premjers Pāvo Liponens un citi kandidāti.

Eiroparlamentāriete Sandra Kalniete uzskata, ka Vairas Vīķes - Freibergas izredzes atkarīgas no tā, vai par vienu kandidātu spēs vienoties ES lielās valstis.


Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

KĀDAS IESPĒJAS VĪĶEI - FREIBERGAI IEŅEMT ŠO AMATU?

Sandra Kalniete (PS):

Kamēr lēmums nav pieņems, vienmēr pastāv iespēja. Vaira Vīķe – Freiberga ir ļoti laba kandidatūra no visiem viedokļiem. Viņa pārstāv mazu valsti, ir ar lielu politisko pieredzi un biogrāfiju, viņa ir pazīstama visos kontinentos, viņa runā visās četrās ES lielākajās valodās. Viņa varētu gūt Austrumeiropas valstu lielu atbalstu. Pie zināmiem apstākļiem viņu varētu atbalstīt arī Rietumvalstu līderi. Šobrīd ir divi ļoti spēcīgi kandidāti – Tonijs Blērs un Žans Klods Junkers, kas pārstāv divus lielos ES valstu grupējumus. Ja iestāsies šo divu grupu strupceļš, tad parādās trešais kandidāts, kas ir pieņemams visām pusēm. Un Vaira Vīķe – Freiberga ir šāds kandidāts. Viņai ir labas attiecības ar Vācijas un Francijas vadību, ar Lielbritānijas vadību. Neņemos spriest, vai iestāsies strupceļš, bet var būt dažādi pavērsieni. Vairāki vājie punkti ir Blēram – Tečeres čeks, Lielbritānija nav eirozonas valsts un Lielbritānija nav Šengenas valsts.

Ainārs Dimants, Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors:

Jautājums par to, kurš būs Eiropas Savienības prezidents, pirmām kārtām nav par kompromisa kandidatūru, kaut gan arī no šī viedokļa bijušā Lielbritānijas premjerministra Tonija Blēra kandidatūra varētu būt atbilstošākā. Kā nekā, būdams mērens sociālists no liberālas tradīcijas, viņš pārstāv visai eiroskeptisku, bet ļoti svarīgu Eiropas Savienības lielvalsti, ir reizē eiropeisks un atlantisks. Tonijs Blērs ir cēlis tiltus uz Franciju, meklējis Nikolā Sarkozī atbalstu, pat pārgājis katoļticībā. Galvenais, Eiropas Savienībai ir svarīgi izvēlēties visspēcīgāko aktieri pasaules skatuvei un Eiropas publikai. Vēl gan īsti nav skaidrs kandidātu saraksts. Es nebūt neapšaubu Vairas Vīķes-Freibergas spējas būt spēcīgai Eiropas Savienības prezidentei, bet pašlaik lielāki smagsvari ir nelielās, bet ļoti proeiropeiskās Luksemburgas pārstāvis Žans Klods Junkers un Tonijs Blērs. Vairas
Vīķes-Freibergas izredzes ieņemt šo jauno amatu neapšaubāmi palielināsies, ja dalībvalstis uzskatīs, ka šajā amatā nav jābūt tik spēcīgam kandidātam.

(papildināts ar A.Dimanta viedokli)

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas