Parkā valdīja nepiespiesta gaisotne: dalībnieki rokās turēja lielus balonu saišķus, fonā skanēja mūzika un brīvajos brīžos starp uzrunām uzstājās dažādas organizācijas ar saviem priekšnesumiem. Pasākumā piedalījās arī Labklājības ministre Iveta Purne, kura atbalstīja invalīdu vēlmi, lai Saeimai paraksta konvenciju pēc iespējas ātrāk, kas ļautu invalīdiem vieglāk integrēties sabiedrībā. Ieradušies pārsvarā bija invalīdi no Rīgas, bet dalībnieki bija arī no reģioniem - Antra no Valkas, tad garo ceļu veikusi kopā ar tēti, viņa atbalstu saņēmusi arī no Valkas domes, kas nodrošinājusi iespēju atbraukt. “Invalīdi nedzīvo pilnvērtīgu dzīvi un konvencijas parakstīšana nepieciešama, lai mūsu valsti var saukt par demokrātisku, jo šobrīd tiek pārkāptas viņu cilvēktiesības,” teica Antra, piebilstot, ka domājusi, ka akcijā piedalīsies vairāk piketētāju. Arī ratiņkrēslā sastaptais Mario, kurš ceļu no Artilērijas ielas līdz Esplanāde bija mērojis 40 minūtes, atzina, ka valdības attieksme esot zem katras kritikas: “ Uz mums neskatās tā pat kā uz dzērājiem!”. Citviet Eiropā nav nācies saskarties ar tādiem ierobežojumiem kādi ir Rīgā, šeit pat stacijā iebraukt nevar, kur nu vēl runāt par iespēju pārvietoties ar vilcienu, uzsver puisis.Daudzi no sastaptajiem invalīdiem pavada savu dzīvi pansionātos, kur nav nekā sava, pat ķemmi jādala uz vairākiem. Arī 50 latu mazais pabalsts nenodrošina pilnvērtīgas izdzīvošanas iespējas. Dzintars no sociālā aprūpes centra “Allaži”, kur dzīvo cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem, sacīja, ka jūtas atstumts no sabiedrības. Pansionātā dzīvojot pat tādi pieauguši cilvēki, kuri neprot lasīt un rakstīt. Valsts nenodrošina pedagogus, kas strādātu ar šiem cilvēkiem, un sociālā darbinieka pienākumos neietilpst viņus izglītot.Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento pārstāve Gunta Anča savā uzrunā uzsvēra šīs konvencijas parakstīšanas nepieciešamību, kas būtiski uzlabotu ne kādas invalīdu organizācijas darbību, bet gan katra invalīda dzīvi un dzīves kvalitāti. Šis aicinājums iesniegts vairākkārt, taču vienmēr saņemts atteikums, paskaidrojot, ka tas izmaksāšot par dārgu.
Valsts tiesībsargs Romāns Apsītis, aizņemtības dēļ uz piketu pats ierasties nevarēja, viņu pārstāvēja Līga Bikseniece, kura nolasīja viņa sagatavoto uzrunu, kurā tika solīts, ka Saeima līdz 1. septembrim veiks uzlabojumus, lai varētu ratificēt šo konvenciju.