VK revīzijā secināts, ka atbilstošu augstākās izglītības kvalitāti nodrošina akreditācija, taču ministrija šo funkciju deleģējusi centram - Augstākās izglītības akreditācijas centrs, kas nav minēts ne likumdošanā, ar to nav noslēgts deleģēšanas līgums, kā arī akreditācijas procesā nepiedalās pietiekami daudz ekspertu, secinājusi VK. "Tas ir jautājums, kā mēs uzticamies vienas vai otras augstskolas studentu zināšanām. Programmas ir akreditētas, taču svarīgi, lai tās patiešām būtu atbilstošā kvalitātē," paskaidroja I.Sudraba.
Būtiski trūkumi konstatēti arī naudas sadales kārtībā augstskolām un studiju programmām. Latvijā joprojām finansējumu sadala pēc 1996.gada metodikas. Tas nozīmē, ka ministrijas rīcībā nav aktuālās informācijas, cik tiešām izmaksā studijas, teica kontroliere. Uz jautājumu, kā tad šobrīd nosaka budžeta studentu vietu skaitu augstskolās, I.Sudraba atbildēja, ka to nosaka vēsturiskā tendence.
Netiek sekots līdzi izmaiņām arī darba tirgū, kas būtu tās prioritātes, kas būs nepieciešamas tautsaimniecībā.
VK secina, ka šobrīd ministrija neskata sistēmu kopumā, bet atbild par atsevišķām lietām. Piemēram, salīdzinot augstāko un profesionālo izglītību, vairāk līdzekļu jāvirza uz to, lai cilvēks ātrāk iegūtu konkrētu profesiju, minēja I.Sudraba. Iespējams, neatbilstoši plaši esam izvērsuši augstāko izglītību, viņa sacīja.
Koķe žurnālistiem pirmdien apliecināja, ka jūtas pateicīga par VK speciālistu paveikto darbu, tomēr, skaidrojot katru no konstatētajām nepilnībām izglītības sistēmā, atsaucās uz ārējiem apstākļiem, kas līdz šim lieguši sistēmu pilnveidot, vēsta BNS. "Es vienmēr saku paldies par iesaisti.. ka parāda, ko ikdienā iesaistīti cilvēki var nepamanīt," ministre teica, gan norādot, ka viņai vēl nav bijusi iespēja iepazīties ar šīs pārbaudes oficiālajiem rezultātiem. Viens no iemesliem esot Augstākās izglītības likumprojekta gausā virzība, kas gan valdībā skatīts ilgi, gan Saeimā virzās visai lēni.
Runājot par pārmetumiem neefektīvu studiju virzienu un budžeta vietu plānošanu, kas rada valstij nevajadzīgu speciālistu pārprodukciju un citu profesionāļu trūkumu, Koķe pievērsās jau aizsāktajai sadarbībai ar darba devēju pārstāvjiem, raksta BNS. Viņa gan pauda, ka šajās prognozēs un metodēs ir vēl daudz pilnveidojama, tomēr norādīja, ka šis darbs nav atkarīgs tikai no ministrijas, bet arī partneriem.
"Augstākā izglītība pēc būtības veic pasūtījumu. Veic pasūtījumu ilgtermiņā... Mums ir aktīva, cieša sadarbība ar darba devējiem," paskaidroja Koķe, norādot, ka tādējādi, protams, vēl ir potenciāls arī uzlabot šo izglītības programmu kvalitāti, bet arī darba devēji nevar nodrošināt tik ātru pretdarbību, vēsta BNS.
Izplatītajā paziņojumā presei IZM uzsver, ka lielākā daļa augstskolu ir mainījušas savu juridisko statusu un tagad IZM par to darbību, finansēšanas kārtību nevar izdot augstskolām saistošus rīkojumus, tā vietā iespējams sniegt rekomendācijas. "Tas attiecas uz arī uz Valsts kontroles ieteikumiem, kuri sniegti, balstoties uz augstskolās veikto darbu," teikts paziņojumā.
VK ministrijai par augstāko izglītību devusi 18 ieteikumus, lielākā daļa no tiem jāievieš līdz gada beigām.
Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš uzskata, ka attiecībā uz VK pārmetumiem par novecojuša studiju finansējuma modeļa izmantošanu augstākajā izglītībā joprojām aktuāls ir jautājums par augstākās izglītības finansējuma modeli kā tādu, nepieciešamību to mainīt. "Mana dziļākā pārliecība joprojām ir, ka nav normāla situācija, ka Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, un ne tikai, kurā ¾ studentu par savu izglītību ir spiesti maksāt paši, turklāt pilnā apmērā. No valsts ilgstpējīgas attīstības viedokļa, tā nav tālredzīga valsts izglītības politika, vēl vairāk - tā padara Latvijas augstākās izglītības iestādes absolūti nekonkurētspējīgas starptautiskajā tirgū. Tāpēc būtu nopietni jādomā par tā maiņu," uzskata M. Auziņš.
Vienlaikus būtu arī jādomā par vienotu kritēriju un principu ieviešanu studiju programmu un augstskolu finansēšanā, jo pašlaik dažādas augstākās mācību iestādes atrodas dažādu ministriju pārraudzībā. Līdz ar to reģionālās un nozaru augstskolas un lielās universitātes tiek finansētas pēc atšķirīgiem principiem, kurus M. Auziņš uzskata par diskriminējošiem. "Tāda pati situācija ir arī attiecībā uz līdzīgām studiju programmām, kas dažādās augstskolās no valsts tiek atbalstītas atšķirīgi," teic M. Auziņš.
(papildināta ar pēdējām divām rindkopām)