Deklarāciju sagatavoja deputāti Silva Bendrāte (JL), Visvaldis Lācis, Solvita Āboltiņa (JL), Ingrīda Circene (JL), Sandra Kalniete, Andis Kāposts (ZZS), Leopolds Ozoliņš (ZZS), Vaira Paegle (TP), Inguna Rībena (JL), Anna Seile, Jānis Šmits (LPP/LC) un Pēteris Tabūns (TB/LNNK).
"Ārpolitikā nav sīkumu, un nevar sagatavot un pieņemt dokumentus, kuri nav izvērsti ne saturiski, ne formas ziņā, tādēļ personīgi es dokumentu neatbalstīju," aģentūrai LETA sacīja Ērika Zommere (TP).
Savukārt Saeimas debatēs, kuras ilga vairākas stundas, vairāki deputāti no tribīnes pauda atbalstu deklarācijai. Aģentūra LETA vēstī, ka deputāte Ingrīda Circene (JL) aicināja atbalstīt deklarācijas pieņemšanu un pauda cerību, "ka šī nebūs kārtējā ideoloģiskā bloķēšanās ar Krieviju ārpus Eiropas izpratnes par cilvēces pamatvērtībām." "Deklarācijas neatbalstīšanas gadījumā mēs spersim vēl vienu soli tālāk Eiropas Savienības vājā posma vājināšanā. Atbildiet katrs pats sev, kādas ir vērtības jūsu dzīves pamatā, - pilsoniska, demokrātiska sabiedrība vai spoži nieki ar uzlīmēm "Made in China"," teica deputāte.
Savukārt deputāts Juris Dobelis (TB/LNNK) debatēs norādīja: ja tiks
atbalstīta deklarācija, tad tas nozīmēs, ka mēs izrādām interesi par
to, kas notiek Tibetā un ka tas mums nav
vienaldzīgi. "Gļēvuļus politikā neciena, un arī mazas valstis var
noturēt savas pozīcijas, ja viņas ir stingras savā pārliecībā," teica
Dobelis.
Deklarācijā pausts Latvijas Saeimas atbalsts Tibetas un Ķīnas izlīguma panākšanai miermīlīgā un nevardarbīgā ceļā, ievērojot starptautiski atzītas demokrātijas normas un cilvēktiesības.
Deklarācijas pieņemšanas gadījumā Latvijas Saeima izteiktu aicinājumu Ķīnas varas iestādēm uzsākt tiešu, konstruktīvu, rezultatīvu un visaptverošu dialogu ar Viņa Svētību Dalai Lamu un Tibetas trimdas valdības Daramsalā pārstāvjiem, lai rastu krīzei risinājumu un panāktu vienošanos par Tibetas reģiona reālu autonomiju, kas nozīmētu Tibetas unikālās kultūras, reliģijas un identitātes aizsardzību, kā arī visu starptautiski atzīto cilvēktiesību un brīvību ievērošanu un ilgstošu mieru reģionā.
Ķīnas varas iestādēm tiktu pieprasīts situācijas skaidrojums un precīza informācija par Tibetas krīzes laikā nogalināto personu skaitu, par apcietināto un aizvesto ievainoto precīzu atrašanās vietu, kā arī atturēšanās no tālākas protestētāju apcietināšanas, apcietināto spīdzināšanas un pazemošanas.
Tāpat deklarācijā izteikta prasība Latvijas Republikas Saeimai aicināt Ķīnas varas iestādes atļaut ANO cilvēktiesību ekspertiem ierasties Tibetas autonomajā apgabalā, kā arī Sičuaņas, Gaņsu un Kvinghai provincēs, lai veiktu objektīvu notikušā izmeklēšanu.