"Esmu izbrīnīts par mana vārda saistīšanu ar projektu Kāpa. Es neesmu iesaistījies šajā projektā, un man nav pat plānu to darīt. Šobrīd man ir tikai viens jautājums, vai publisks paziņojums par neesoša investora piesaisti nav atklāta krāpšanās un nelietīga sveša vārda izmantošana," vaicā B.Teterevs.
Ar projekta virzītāju Māri Dzenīti, lai iegūtu komentāru, portālam Diena.lv trešdien vakarā neizdevās sazināties.
Jeļena Lapsa, kas Nemo Real paziņojumā tika minēta kā B.Tetereva pārstāve, portālam Diena.lv teica, ka nesaprot, kas notiek. Viņai esot uzņēmēja pilnvaras slēgt darījumus Latvijā, un B.Teterevs vēlējies ieguldīt naudu šajā projektā.
J.Lapsa gan atzina, ka pēdējā laikā ar uzņēmēju nav sanācis runāt, taču viņš vēlējies ieguldīt naudu objektos Latvijā. Līgums par šī projekta iegādi jau esot noslēgts, tiesa, nauda par to vēl nav pārskaitīta. "Es neuzskatu, ka viņš būtu varējis pārdomāt," teica J.Lapsa, kas apgalvoja, ka pārstāv uzņēmēju Latvijā jau daudzus gadus.
B.Teterevs ar J.Lapsu pagaidām neesot sazinājies. Kā klāstīja J.Lapsa, ir salūzusi viņas tālruņa kartīte, tādēļ viņu neviens nevarot sazvanīt. Patlaban viņa izmantojot citu tālruni.
J.Lapsas pilnvaras patlaban tiek pārbaudītas, informēja uzņēmēja B.Tetereva pārstāvis.
Nemo Real iepriekš paziņojumā norādīja, ka sākotnējās projekta izmaksas tika lēstas 250-300 miljonu eiro apmērā, bet investora pārstāvji uzskata, ka saistībā ar celtniecības izmaksu kritumu to var realizēt par aptuveni 150 miljoniem eiro.
Diena savulaik jau vēstīja, ka projekts tiek vērtēts neviennozīmīgi.
Projekta pretinieki iepriekš pauduši bažas, vai iecerētais izklaides komplekss ar
slēpošanas trasi nebeigsies tikai ar viesnīcām un daudzdzīvokļu namiem.
Kā informēja Nemo Real, B.Teterevs pirms neilga laika pārdeva auto biznesu Krievijā.
Savā paziņojumā uzņēmums paredz, ka projekts nākotnē piesaistīs daudzus tūkstošus apmeklētāju, kā arī nodrošinās līdz pat 1000 jaunu darba vietu jūrmalniekiem.
Saskaņā ar sākotnējo ieceri uz daudzfunkcionālā izklaides, atpūtas, sporta kompleksa jumta virs aptuveni tūkstoš viesnīcas numuriņiem atrastos Ziemeļeiropā lielākā slēpošanas trase. Projekts paredzēja vairākas slēpošanas nogāzes, vasaras ūdens slīdkalniņu, sniega atrakciju parku u.c. Nemo Real pārstāve B.Krauce Diena.lv trešdien teica, ka plāni kopumā nav mainījušies.
Pēc viņas vārdiem, ir plāni arī attiecībā uz citu investoru piesaisti, taču par tiem plašāk viņa nestāstīja.
Bijusī Jūrmalas domes priekšsēdētāja Inese Aizstrauta, kas aktīvi iestājās pret projekta virzību, Diena.lv pauda viedokli, ka uzņēmumam vēl jānokārto virkne dokumentu, tai skaitā, jāvēršas Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē. I.Aizstrauta prognozēja, ka tā prasīs ietekmes uz vidi novērtējumu un, pēc viņas domām, projektu nevarēs realizēt.
Nemo Real arī piebilst, ka Jūrmalas domei vēl ir iespēja izmantot savas pirmpirkuma tiesības un kļūt par projekta Kāpa investoru. Jūrmalas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics gan norāda, ka dome šajā projektā neinvestēs, informē Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.
Kāpas detālā plānojuma pirmo redakciju Jūrmalas būvvalde 2006.gada jūlijā noraidīja, jo to nevarēja īstenot bez grozījumiem Jūrmalas attīstības plānā - būvniecībai izraudzītajā vietā plāns noteica ne vairāk kā trīsstāvu apbūvi ar blīvumu 15%. Vēlāk plānā izdarīti grozījumi, kas atļāva projektētāja pieteikto 85 metru jeb 24 stāvu maksimālo apbūves augstumu ar blīvumu līdz pat 85%.
Projektu pieteica M.Dzenītis, kas tagad ir Jūrmalas domes deputāts. Viņš ir bezpartejisks, ievēlēts no Jūrmala - mūsu mājas.
Jūrmalas domē informēja, ka projekta tālākā realizācijā viena no svarīgākajām sastāvdaļām būtu līgums ar pašvaldību, kurā jānosaka virkne jautājumu, tai skaitā, būvniecības secība, biznesa riska obligātā apdrošināšana, kur ekonomikas neveiksmes gadījumā, mainot objekta izmantošanas pamatfunkciju, tiek atcelts spēkā esošais detālplānojums, pašvaldības pienākumi un atbildība par infrastruktūras attīstību ap objektu, kā arī sadarbības nosacījumi objekta reklāmas jomā. Šāds līgums vēl nav noslēgts.
Savukārt Plānošanas un arhitektūras uzdevums, pēc kura saņemšanas uzņēmumam jāsaņem virkne citu dokumentu citās atbildīgajās iestādēs, būvvaldē ir izņemts. Tagad uzņēmumam jāierodas ar skiču projektu.
(pievienota 4.-6. un pēdējās divas rindkopas)