Noteikumu projekts veidots saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 27.septembra rīkojuma nr.742 Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.—2013.gadam 7.3.sadaļu Vidējās izglītības satura un mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas pilnveide, nodrošinot sadaļā plānoto uzdevumu, darbības rezultātu un rezultatīvo rādītāju izpildi.
Noteikumi ir radušies kā Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) priekšlikums situācijā, kad ISEC ieviestās procedūras un vēlmes bieži vien nav bijušas pamatotas ar Ministru kabineta izdotu normatīvo aktu, uz ko pamatoti norādījusi Valsts kontrole. Diemžēl, sagatavojot noteikumu projektu, ISEC ir tikai pastiprinājis iespaidu, ka šajā iestādē valda nekompetence.
Izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts nesniedz pilnīgu aktuālo problēmu risinājumu mācību sasniegumu vērtēšanā.
Projektā visai vispārināti ir mēģināts iekļaut Valsts kontroles revīzijas ziņojumā ietvertos ieteikumus attiecībā uz vērtēšanas sistēmas pilnveidi, nosakot kritērijus, pēc kuriem pedagogiem noteikt gadījumus, kad nav iespējams mācību sasniegumus vērtēt atbilstoši 10 ballu skalai.
Atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pašlaik vidusskolā skolēna mācību sasniegumus mācību priekšmetā izsaka 10 ballu skalā, vērtējumu nosakot pēc iegūto zināšanu apjoma, kvalitātes, iegūtajām prasmēm un iemaņām.
Kārtējā pārbaudē vidusskolā un pamatskolā, kurā nav iespējams mācību sasniegumu vērtējums atbilstoši 10 ballu skalai, pedagogs mācību sasniegumus jau šobrīd var vērtēt ar "ieskaitīts" vai "neieskaitīts". Tomēr normatīvie akti neparedz noteiktus kritērijus, ar kuru palīdzību pedagogam iespējams šādus gadījumus identificēt.
Normatīvie akti šobrīd arī nenosaka, kā summēt mācību sasniegumus un no kā veidojas noslēguma vērtējums, proti, vai jāņem vērā visas mācību gada laikā nopelnītās atzīmes, vai arī noslēguma vērtējumu veido gala pārbaudes darbā iegūtā atzīme.
Pašlaik skolēna mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā 10 ballu skalā atbilstoši noteikumiem, mācību priekšmeta standartam, kā arī mācību priekšmeta programmai konkrētā klasē, detalizētāk nosaka mācību priekšmeta pedagogs.
Situācijas uzlabošanai Valsts kontrole savā revīzijas ziņojumā iesaka pilnveidot mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmu regulējošos normatīvos aktus, lai būtu iespējams noteikt skaidrus kritērijus, pēc kuriem pedagogam noteikt gadījumus, kad nav iespējams mācību sasniegumus vērtēt atbilstoši 10 ballu skalai. Vienlaikus tā ierosina precizēt kvalitatīvi un kvantitatīvi vērtēto mācību sasniegumu lietojumu, tādējādi nodrošinot to saprotamību un akceptējamību visām trim izglītības procesā iesaistīto cilvēku grupām — skolēniem, pedagogiem un vecākiem, kā arī veicinātu skolēnu radošo spēju novērtējumu.
Neveiksmīgas tekstuālās redakcijas dēļ, no Projektā paredzētās mācību sasniegumu vērtēšanas veidu nosakošās daļas interpretācijas izriet, ka Projekta izstrādātājs vēlas vispārējā mācību procesā aizstāt 10 ballu novērtējuma sistēmu ar "ieskaitīts/neieskaitīts" novērtējumu, saglabājot ballu vērtējumu vien noslēguma pārbaudes darbiem. Tas nozīmētu, ka vērtēšana 10 ballu skalā skolās faktiski tiktu atcelta.
Šeit uzskatāmi pierādās Projekta izstrādātāju neveiksmīgais mēģinājums pilnveidot mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmu, veidojot kritērijus, pēc kuriem pedagogam noteikt gadījumus, kad nav iespējams mācību sasniegumus vērtēt atbilstoši 10 ballu skalai.
Precīzi izvēloties formulējumus normatīvajā aktā, tiktu sniegta iespēja novērtēt skolnieku radošās spējas, nepiesaistot tās tikai 9 un 10 ballu vērtējumam. Tiktu veicināta radošo spēju attīstība tiem bērniem, kuru akadēmiskie sasniegumi ir vidējā līmenī, īstenojot izglītībā noteiktā mērķa — veidot radošas, vispusīgi izglītotas personības — sasniegšanu.
Projektā sniegtais kārtējās vērtēšanas definējums nav pilnīgs. Turklāt definīcija beidzas ar "...u.tml", kas nozīmē, ka šajā jautājuma iespējamas diskusijas par tās apjoma interpretāciju.
Vienlaikus vairāki kārtējās vērtēšanas un nobeiguma vērtēšanas definīcijās iekļautie objekti dublējās, līdz ar to iespējama situācija, kad nav iespējams noteikt, kāda vērtēšanas sistēma pielietojama — "ieskaitīts/neieskaitīts" vai 10 ballu.
Mācību sasniegumu vērtēšanas formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas veicējs Projektā noteiktajā kārtībā, ievērojot attiecīgā mācību priekšmeta saturu un izglītības iestādē īstenoto izglītības programmu.
Šāds skaidrojums nosaka nevis vienu konkrētu variantu, bet atkal sniedz izvēles brīvību, kura var novest pie tā, ka skolotājiem un skolēniem nav vienotas izpratnes par mācību sasniegumu vērtēšanas realizāciju praksē, kā rezultātā pastāv risks, ka skolotāji nepilnīgi sniedz skaidrojumu par pielietotiem vērtēšanas kritērijiem konkrētā mācību priekšmetā, rezultātā nonākot tajā paša situācijā, kur šobrīd.
Izvērtējot Projekta 27.pielikumu — nobeiguma vērtēšana 10 ballu skalā — netop skaidrs, kāds būs tas vienojošais kritērijs, kurš noteiks vienotu skolotāju izpratni par atbilstošu novērtējumu pielietošanu. Izstrādātais Projekts vēl aizvien nenosaka vienotu kritēriju, kā summēt mācību sasniegumus.
Izglītības procesa pilnveidojumiem nākotnē būtu jānovērš tās nepilnības un trūkumi, kuri pastāv šodien. Jaunizveidotā Projekta tekstuālajam salikumam būtu jābūt konkrētam, saprotamam un tiešam. Tas nedrīkstētu radīt diskusijas par kādu tur iekļautu normu plašāku vai šaurāku interpretāciju.
Tomēr realitāte ir citādāka. Rodas iespaids, ka Valsts kontroles revīzijas ziņojumā ietvertie konkrētie ieteikumi attiecībā uz vērtēšanas sistēmas pilnveidi ir iekļauti Ministru kabineta noteikumu Projektā vien formālu apsvērumu dēļ, nesniedzot īstu esošo problēmu risinājumu. Jautājumu rodas vēl vairāk nekā atbilžu. Un tas ir nepieļaujami jaunā mācību gada priekšvakarā.