Parādus par komunālajiem piedzīs pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas

Piemēram, Tieslietu ministrija patlaban ir pret šādām izmaiņām, jo tās nevarot attiecināt uz jau iepriekš noslēgtiem līgumiem un būtu attiecināmas tikai uz no jauna slēgtiem līgumiem. Pretējā gadījumā tikšot pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) rosināja atbildīgās institūcijas izvērtēt arī vienkāršāku mehānismu - īpašumu nevar piereģistrēt zemesgrāmatā, kamēr nav segti tā komunālie parādi.Tāpat Finanšu ministrijai piedāvātās likumdošanas izmaiņas vēl vēlas apspriest ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, lai izvērtētu, vai tās neradīs papildus slogu banku sektoram un tādējādi neietekmēs kreditēšanās apjomu valstī.Grozījumi paredz mainīt Civilprocesa likuma regulējumu, nosakot jaunu prasījumu veidu - par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas, kā arī maksas par piegādāto siltumenerģiju, auksto ūdeni, dabasgāzi, elektroenerģiju un kanalizāciju, asenizāciju, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem piedziņu, bet ne vairāk kā 10% no kopējās uz nekustamo īpašumu gulstošās ķīlas vērtības uz nekustamā īpašuma izsoles dienu, kas apmierināms pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas.Tādējādi prasītājs, kura rīcībā ir tiesas nolēmums civillietā par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas, kā arī maksas par komunālajiem pakalpojumiem parāda piedziņu no attiecīgā dzīvokļa īpašnieka un tiesas sprieduma izpildu dokuments, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību varēs atgūt minēto parādu pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas.Tāpat likumprojekts paredz papildināt Civilprocesa likuma pārejas noteikumus ar jaunu apakšpunktu, nosakot, ka hipotekārajam kreditoram, kuram par labu nostiprināta pirmā hipotēka, ja vien tas nav arī piedzinējs, nebūs jāsniedz tiesu izpildītājam piekrišana par nekustamā īpašuma pārdošanu, ja piedziņa tiks izdarīta par labu prasījumam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksas vai maksas par komunālajiem pakalpojumiem piedziņu.Kā norādīja EM, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, strauji pieaudzis to gadījumu skaits, kad dzīvokļa īpašnieki nenorēķinās par piegādāto siltumenerģiju, auksto ūdeni, dabasgāzi, elektroenerģiju un kanalizāciju, asenizāciju, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā arī nemaksā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksu. Piemēram, 2009.gada un 2010.gada apkures sezonā kopējais parādsaistību apjoms par dzīvojamām mājām piegādāto siltumenerģiju palielinājies līdz 19 miljoniem latu.