Ja Saeima apstiprinās tādu budžetu, kā viņam to prezentēja valdība, tas ļaus Latvijai ne tikai saņemt aizdevēju naudu, bet arī atjaunos uzticību valstij finanšu tirgos. Izaugsme ekonomikā atgriezīsies līdz 2010.gada beigām.
H.Almunja nekomentēja lata devalvācijas jautājumu, taču piebilda: “Lai gan budžeta samazināšana ir sāpīgs ceļš, visi pārējie ceļi ir nepareizi un vēl sāpīgāki.”
H.Almunja atzina, ka ir norūpējies par sociālo spriedzi Latvijā, taču viņš norādīja, ka lai to mazinātu valdībai nav jāstrādā tikai ar budžeta izdevumu samazināšanu, bet arī ar ieņēmumu palielināšanu.
Viņš uzsvēra, ka partijām nav izdevies viņu pārliecināt par mazāka budžeta deficīta samazinājuma pieļaušanu.
Konkrētus pasākumus budžeta deficīta samazināšanai Almunja nekomentēja, uzsverot, ka tie ir valdības ziņā, taču piebilda, ka aizstāvēs pozīciju, ka kopējais ietaupījums panākums gan uz izdevumu samazināšanas, gan ieņēmumu palielināšanas rēķina.
H.Almunja šodien uzturējās vienas dienas vizītē Latvijā.
Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropas Komisijai dotā solījuma 2010. gada budžeta deficītu samazināt par 500 miljoniem latu izpilde ir svarīgs faktors, lai atjaunotu starptautiskās sabiedrības, tajā skaitā aizdevēju un finanšu tirgu uzticību Latvijai, pēc tikšanās ar valdības pārstāvjiem rīta pusē uzsvēra ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs.
Atbildot uz politiķu jautājumiem par iespējām pārskatīt vienošanos, kas paredz, ka, veidojot 2010. gada valsts budžetu, Latvijai ir jānodrošina fiskālā konsolidācija 500 miljonu latu apmērā, H. Almunja īpaši uzsvēra, ka lieliski saprot, ka šāda apmēra konsolidācija ir sarežģīts uzdevums, taču aizdevējiem doto solījumu izpilde ir pašas Latvijas interesēs, jo tas ne tikai vairos starptautiskās sabiedrības uzticēšanos Latvijai, bet arī mazinās iespējas, ka, atsākoties ekonomiskajai izaugsmei, Latvijas ekonomikas nesabalansētība atkal pieaugs.
H. Almunja atgādināja, ka tikai un vienīgi Latvijas valdības ziņā ir tas, kādā veidā tiks nodrošināta 2010. gada budžeta konsolidācija 500 miljonu latu apmērā un Eiropas Komisija neuzstāj, ka tam jānotiek tikai samazinot valsts budžeta izdevumus. Visticamāk, valdībai būs jāatrod arī veidi kā palielināt budžeta izdevumus, taču jebkādas nodokļu politikas izmaiņas, tajā skaitā progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes ieviešana ir tikai un vienīgi Latvijas valdības izšķiršanās.
Viņš atsevišķi tikās ar premjeru, Valsts prezidentu, finanšu ministru, visu partiju priekšsēdētājiem, Saeimas budžeta un finanšu komisijas deputātiem, banku pārstāvjiem, kā arī sociālajiem partneriem.
Kā ziņo aģentūra LETA, šodien pēc tikšanās ar H.Almunju TP Saeimas frakcijas vadītāja Vineta Muižniece žurnālistiem sacīja, ka liela kļūda bijusi Repši sūtīt kā sarunu vedēju, jo aizvadītajā nedēļā, kamēr ministrs bijis ārzemēs, nav panākta neviena Latvijai izdevīga pozīcija.
"Vieglāk ir vilku par veģetārieti pārtaisīt, nekā Repšes kungam likt aiz cipariem saskatīt cilvēkus," sacīja Muižniece, pēc kuras domām, mehāniska izdevumu samazināšana vairs nav iespējama, jo tas neveicina tautsaimniecības atveseļošanos.
Muižniece ES komisāram esot jautājusi, vai ir iesējami vēl lielāki samazinājumi, kas Latviju var novest pie 20% bezdarba līmeņa, būtiski apgrūtinot ekonomikas atveseļošanos.
Kā liecina BNS aptauja, lielākā daļa politiķu uzskata, ka ir jāpilda uzņemtās saistības pret starptautiskajiem donoriem, vien Tautas partija (TP) vēl sola mēģināt runāt par mazāku fiskālo konsolidāciju.
"Mēs nevaram tagad palikt muļķi starptautiskās sabiedrības priekšā un pateikt, ka mēs neko nezinām. Nu tā nevar darīt," strikts bija ZZS Saeimas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pēc tikšanās ar H.Almunju.
Jaunā laika Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis uzsvēra, ka dotie solījumi ir jāizpilda. Viņš gan atzina, ka pašlaik ir arī skaidrs, ka tieši starptautiskie donori ir tie, kas no spēka pozīcijām pateiks, kas ir galvenie nosacījumi, kuri Latvijai jāpilda.
(papildināts ar informāciju no Almunjas preses konferences)