Pašreizējo 35 augstskolu vietā Latvijā būtu nepieciešamas aptuveni 10

Ja saimnieciskajam personālam alga ir lielāka nekā mācībspēkiem - tas, protams, ir nepareizi, un šādas algas būtu stipri jāsamazina. (Jāsamazina, bet ne jālikvidē pavisam..) Bet nav runa tikai par to. Te pirmīt dažs iebilda arī pret to, ka esot pārāk daudz augstskolu un fakultāšu, "katra ar savu dekānu un prodekānu" u.c. Dekānus un prodekānus jau gan īsti nevarētu pieskaitīt saimnieciskajam, pat īsti ne birokrātiskajam aparātam, jo viņi parasti tiek izvēlēti tieši no mācībspēku vidus, ir ar augstu kvalifikāciju, un bieži paralēli arī turpina pasniegt lekcijas. P.S. Taču, kas attiecas uz reģionālajām augstskolām - es joprojām uzskatu, ka tas ir labi, ka arī citās Latvijas pilsētās, kur ir augstskolas, ir vesela rinda sieviešu (un arī vīriešu), kam ir iespēja legālā veidā nopelnīt maizi siltā, tīrā, veselībai nekaitīgā darba vidē un pabarot savus bērnus, vienlaikus maksājot visus nodokļus, un paliekot tepat Latvijā. (Pat ja viņi to dara "birokrātiskā vai saimnieciskā aparāta" ietvaros - vienalga, paldies Dievam par šādu iespēju viņu reģionam!...)

Runa nav par skaušanu vai neskaušanu. Runa ir par to, ka akadēmiskais personāls paliek pilnīgā administratīvi saimnieciskā personāla ēnā. Nav taču noslēpums, ka administratīvā un saimnieciskā personāla algas pārsniedz akadēmiskā personāla (lektoru, docentu, asoc. profesoru un pat profesoru) algas! Profesūra jeb mācībspēki savu karjeru veido ļoti ilgā laika posmā, toties saimniekot pa saimniecības daļu augstskolā var bez visiem grādiem, ar vidusskolas izglītību un pamanīties ar visādiem koeficientiem saņemt profesora atalgojumu. Tā kā administratīvais aparāts valsts augstskolās ir uzblīdis neticamā apmērā, tad ir jāsamazina programmu un mācībspēku skaits. Vai tad vairs kāds brīnums, ja students augstskolā pavada labi ja pāris trīs dienas nedēļā? Mācībspēku slodze ir paaugstināta, bet algas samazinātas. Un var jau lamāties, ka tie pasniedzēji nekam neder un ir tie lielākie naudas tērētāji, bet īstenība jau ir citāda. Augstskolas ir domātas studējošajiem, kas mācās, un mācībspēkiem, kas māca, nevis milzīgajam štatam, kas it kā apkalpo kā studentus, tā mācībspēkus (apkalpo? - nav īstais vārds! Sēž kaklā!).

Kad laukos kaut kur neatļauj dāņiem būvēt milzīgu cūku fermu, kas piesārņotu apkārtni, tad puse komentētāju internetā brēc - "ak vai, ak vai, skaudīgie latvieši nenovēl citiem darbavietas..." Birokrātiskais aparāts, ja Jums tā patīk to nosaukt, ir labs un videi nekaitīgs darbavvietu avots gan Rīgā, gan reģionos (un patiešām, paldies Dievam, ka arī augstskolas ar visu "birokrātisko aparātu" atrodas reģionos)... Vai labāk būtu, ja visi tie daudzie cilvēki, kas tur strādā un pagaidām pabaro savas ģimenes un maksā nodokļus tepat Latvijā, būtu jau pa taisno aizbraukuši uz Īriju, ja tādas augstskolas vispār nebūtu nodibinātas? (Vai arī varbūt visām tām sievietēm, kas sēž ierēdņu amatos, vajadzētu labāk iet gaterī strādāt kopā ar nodzērušamies večiem?..) P.S. Un kam traucē "paralēlās programmas"?.. Paldies Dievam, ka paralēlās programmas dod iespēju vienu un to pašu iemācīties arī tiem jauniešiem, kas nepārceļas uz Rīgu, bet paliek Valmierā, Ventspilī vai Rēzeknē. (Starp citu, "paralēlas programmas" ir arī visas valsts skolās un bērnudārzos - vai tāpēc tos arī visus ierosināsiet klapēt ciet?...)

Kaut arī skatos uz prof. Ribicki kā rektoru ar zināmu skepsi, bet šajā jautājumā viņam ir pilnīga taisnība. Tā ir, kad valstī profenes un tehnikumus pārdēvēja par augstskolām, izaminot imatrikulācijas noteikumus, bet vēlāk daudzas paralēlās augstskolas, lai varētu gūt labu peļņu, saķa cept lētās programmas humanitārajās un sociālajās zinātnēs, kā pankūkas publiskajā ēstuvē! Veicot augstskolu reformu ietaupītos miljoni, un tad vēl tās mazās fakultātes ar dekāniem, prodekāniem utt. Protams, izvērtējumu nevajadzētu uzticēt cilvēkiem, kuri reformas grib veikt, lai sev izkārtotu augstu amatu apvienotajās augstskolās, kā arī bijušajiem "pozitīvistiem", kuri naudas dēļ ir ar mieru atdoties jeb kam!

ko Jūs desmit arī par daudz.. jaunatni drīz neredzēt...un kas būs palikuši tie nebūs latvieši vai krievi..

..un kas pats galvenais - Izglītības ministrija nav vajadzīga vispār!!!! Nav ko gaidīt , jau rīt jāklapē tas liekēžu kantoris ciet!!!

Nē, diez vai var skaust augstākās izglītības ierēdniecības darba vietas kā tādas. Bet principā t';a visa tiešām ir PAR DAUDZ! Un vai tad, saprātīgi vadot valsti, pašreizējie augstskolu/IZM ierēdņi neatrastu darbu citās sfērās ar tām pašām sociālajām garantijām? Cita un briesmīga Latvijas problēma - uz saprātīgu valdību nekādā partiju kombinācijā vairs nevar cerēt... vien klausīties tuklo V "Lācīti" ar necilvēciska robota cienīgām grāmatveža-likvidatora frāzēm - mums jākonsolidē, jākonsolidē, jākonsolidē... Un pēc tam, ja kāds vēl te būs izdzīvojis, nāks iekšā investīcijas... laikam arī ar jaunu tautu no austrumiem un Rietumiem iekšā un Latvija tad būs vien ģeogrāfisks (vēsturisks) nosaukums... bez latviešu tautas abos Daugavas krastos...

Nu labi, iedomāsimies, viss birokrātiskais aparāts tiek atlaists... (Tas attiecas ne tikai uz LU, bet arī uz citām dzīves jomām, kur "vienkāršo tautu" visvairāk kaitina lielais birokrātiskais aparāts). Kur viņi visi paliks - papildinās bezdarbnieku rindas, konkurēs par "derīgajām" (kuras nez tās būtu?..) darbavietām ar Jums, Jūsu vīru, Jūsu bērniem un/vai vecākiem? Arī daudzi "birokrātiskā aparāta" darbinieki (daudzos gadījumos - darbinieces) ir kādam sievas, meitas un, pats galvenais, mammas, kuras izvēlējās valsts darbu, lai būtu drošas par sociālām garantijām sev un saviem bērniem. Jums skauž, ka viņām tas tiek? Varbūt Jūs pati uz viņu darbavietām tēmējāt?... (Nu, acīmredzot Jums kaut kas pietrūka Jūsu kvalifikācijā, Jūs ierēdņa darbiņam nederējāt...) Un daudzi "saimnieciskā aparāta" darbinieki savukārt ir kādam vīri un tēti. Un, kamēr viņi vēl strādā, viņu ģimenes un bērni pagaidām ir paēduši un vēl neapgrūtina valsti, neprasa bezdarbnieku pabalstu, mitekli sociālā mājā utml. Kādam žēl, vai?...

35 augstskolām Senāti, rektori, prorektori, prodekāni, nodaļu vadītaji, visu līmeņu klerki, augstskolu padomes, studentu padomes uc. Vismaz 10 000 ierēdņu tikai augstskolu aparatā. Latvijā 90% augstskolu resursu tiek izlietoti sistēmas uzturēšanai un nevis zināšanu iegūsanai. Tāpēc arī neviena no Latvijas augstskolām neieiet pasaules 1000 labāko augstskolu reitingā. --------------- Dīvainā kārtā neviens negrasās ķerties klāt ārprātīgajam augstākās izglītības ierēdņu aparātam. Tiešām, katrā augstskolā departamenti ar neielāgojamiem nosaukumiem (dies' vien zina, ar ko tie nodarbojas!), juriskonsuli, sekretāri, kancleri, viņu vietnieki, izpilddirektori ar palīgiem katrai (vismaz LU) fakultātei. Grāmatveži, rēķinveži, lietveži, finansisti un viņu palīgi ar palīgiem. Interesanti paskaitīt, cik lielākajās augstskolās ir juriskonsulu vien! Tad vēl nepārkontrolējamais saimnieciskais aparāts ar remontētājiem, viņu uzraugiem, direktoriem un vietniekiem, garāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, darba drošības "inženieriem" un viņu palīgiem, un tā bez skaita. Ja to visu pārlūko, tad pavisam jocīgi liekas pasniedzēji un studenti, kuru dēļ laikam tās augstskolas visas dibinātas un kaut kā funkcionē. Ja viņu, to studentu un pasniedzēju, nebūtu, tad administratīvi birokrātiskajam aparātam būtu jo plašas iespējas. Jā, un tad vēl Vaļņu iela, ak, bēdu ieleja...

un izglītība, kas sanāk tos sakrustojot????????????

kas sanāk tos krustojot???????????????????????? ķirsons varbūt?????????????

diplomu pārdotavas

.......................................

varētu rīgā RTU aizslēgt. tur vēl mazāk mācās nekā mazajās augskolās. auditorijas visas tukšas un pasniedzēji tik prasa $$$

ka to visi redz un saprot, izņemot pašas jaunradītās, tā saucamās augstskolas. Ne tur ir kas māca, ne, kas mācās! Vairāk kā 7 - 10 augstskolas kopā ar privātajām Latvijā vienkārši nav nepieciešamas un nav arī pavelkamas finansiāli. Noteikti ir jāsaglabā budžeta vietas, īpaši valstij vajadzīgajās specialitātēs.