Lai gan apelācijas sūdzība par 30.oktobrī pieņemto apgabaltiesas spriedumu iesniegta jau novembra beigās, līdz 2007.gada 2.janvārim tiesa to atstājusi bez virzības. Šāds lēmums pieņemts, jo Česnokova pieļāvusi kļūdu konta izvēlē, kurā ieskaitīt drošības naudu par kasācijas sūdzības iesniegšanu.
Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 2005.gada 27.jūnijā Česnokovas prasību noraidīja. Viņa iesniedza apelācijas sūdzību apgabaltiesā.
Pensionāre vairākus gadus izīrēja dzīvokli ekskluzīvā Rīgas rajonā, Antonijas ielā, Krievijas vēstniecībai. Telpas izmantoja kaimiņvalsts diplomāts Pjotrs Uržumovs, kas no Latvijas izraidīts.
Pēc pensionāres teiktā, pēc diplomāta aizbraukšanas dzīvoklī skatienam pavērusies "vienkārši cūkkūts: visur - uz grīdas, zem galda, zem gultas, zem dīvāna - mētājās izdzertas un pusizdzertas viskija, džina, šņabja, vīna pudeles, apgrauzti vistu kauli, riekstu čaulas, šokolāde, izsmēķi". Sliktākais noticis tikai pēc tam: pēc dzīvokļa apskates pensionāres vīrs konstatējis, ka kristāla lustrai viesistabā norautas daļas, salauztas bronzas atslēgas, izsista virtuves skapja vitrīna, blāvie plankumi uz lakotā galdiņa virsmas liecinājuši" par attiecībām ar gludekli".
Toreiz laikraksts "Diena" vēstīja, ka 80.gados VDR ražotajā kristāla lustrā ar piekariņiem neskarts palicis viens sektors, bet pārējie norauti. Uz brūni lakotajām mēbelēm, kuras saimniece dēvē par ekskluzīvām un kuras, šķiet, varētu būt ražotas 90.gadu sākumā PSRS satelītvalstīs, redzamie postījumi nav izskatījušies milzīgi, taču Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācijas eksperta četras lapas garajā atzinumā mēbeļu restaurācija lēsta 3492 latu vērtībā.
Tiesā iesniegtajā prasībā Česnokova prasīja no vēstniecības piedzīt 4410 latus.
Ziemeļu rajona tiesa iepriekš lietā izbeidza tiesvedību, jo uzskatīja, ka lietas izskatīšana nav pakļauta vispārējās jurisdikcijas tiesai. Saskaņā ar Vīnes konvenciju vēstniecība pārstāv savu valsti, tādēļ prasība ceļama pret Krievijas valsti, nevis pret tās pārstāvniecību Latvijā, bija teikts tiesas lēmumā. Tiesa skaidroja, ka tai nav jurisdikcijas pār Krievijas valsti, tāpēc lieta izbeidzama.
Krievijas vēstniecības pārstāvji uz tiesas sēdēm rajona tiesā neieradās. Tiesnesis Uldis Bērziņš lietas dalībniekus toreiz informēja, ka visi vēstniecībai nosūtītie dokumenti tiesā saņemti atpakaļ ar Latvijas Ārlietu ministrijas starpniecību. Neierašanās iemesli tiesai nebija zināmi.
Krievijas vēstniecība nosūtījusi Latvijas Ārlietu ministrijai notu kopā ar visiem tiesas dokumentiem. Tā kā notas saturs ir konfidenciāls, tiesai nebija zināmi vēstniecības rīcības motīvi.
Tomēr 2004.gada 8.novembrī Rīgas apgabaltiesa atcēla Rīgas Ziemeļu rajona tiesas lēmumu, ar kuru izbeigta tiesvedība pensionāres prasībā pret Krievijas vēstniecību par zaudējumu piedziņu. Apgabaltiesa lika rajona tiesai vēlreiz vērtēt, vai Latvijā izskatāma pensionāres prasība pret kaimiņvalsts pārstāvniecību.