«Pēdējā laikā ik gadu represētā statusu piešķir 150 – 200 cilvēkiem. Taču jaunas represijas nenotiek, kur tad tie cilvēki rodas? Mums tā ir goda lieta, lai patiesi uz Sibīriju izsūtītos nepielīdzinātu tādiem, kas reāli nav represēti. Jo vairāk šādu nepamatotu gadījumu ir, jo lielāks slogs tas ir valsts budžetam,» uzskata LPRA priekšsēdētājs Gunārs Resnais. Viņaprāt, vai nu politiski represētā statusu vajadzētu paŗtraukt piešķirt pavisam, vai arī piešķiršanas tiesības uzticēt tikai Tieslietu ministrijas speciāli izveidotai komisijai, kura jau šobrīd lemj par represētā statusa piešķiršanu ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem.
«Kopš izveidoti 109 novadi, katrā no tiem jābūt komisijai, kas lemj par represētā statusa piešķiršanu, un katrā komisijā jābūt represēto pārstāvjiem, bet to mēs nespējam nodrošināt. Pašvaldību darbinieki nepārzina situāciju, ir daudz jaunu juristu, kam nav mācīts, ko nozīmē politiskās represijas, tāpēc viņi piešķir statusu arī cilvēkiem, kam tas nepienākas,» norādīja LPRA valdes loceklis Tālivaldis Pētersons. Viņš kā satriecošu piemēru minēja gadījumu, kad darbojas, pēc viņa teiktā «blatu sistēma». Kādai labai pagasta pastniecei brālis kritis vācu laikā, tāpēc viņa prasa, lai piešķir represētā statusu un to arī viņai piešķir.
LPRA iesniegums izskatīts Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (JL) uzskata, ka to personu skaits, kas vēlas iegūt politiski represētā statusu, nav tik liels, lai šos iesniegumus nespētu izskatīt viena centralizēta komisija. Tomēr Iekšlietu ministrija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. I.Circene pieļauj, ka pie šā jautājuma varētu atgriezties nākamā Saeima.
Likums nosaka, ka politiski represētajām personām saskaņā ar normatīvajiem aktiem tiek garantēti atvieglojumi nodokļu un nodevu maksāšanā. Savukārt atvieglojumi pensijas piešķiršanā, bezmaksas medicīniskā aprūpe, sociālā rehabilitācija un atvieglojumi sabiedriskā transporta izmantošanā tiek segti no valsts pamatbudžeta kopējiem ienākumiem. Politiski represētajām personām, kuras reabilitētas, ir tiesības saņemt kompensāciju, dzēšot par atņemto mantu piešķirtos īpašuma kompensācijas sertifikātus.
Politiski represētie: pašvaldības represēto statusu piešķir «pa blatu»
Pašvaldības, lemjot par politiski represētā statusa piešķiršanu, bieži vien šo statusu piešķir cilvēkiem, kam tas nepienākas, uzskata Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA). Statusu piešķir personām, kam vācu laikā nošauts brālis vai tādiem, kas padomju laikā pārvietoti uz ciematiem, ierīkojot militārās bāzes. Šiem cilvēkiem piešķirti dzīvokļi, tāpēc viņi nevar tikt uzskatīti par represētajiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.