"Patlaban piesardzīgi vērtējot, mēs iekšzemes kopprodukta pieaugumu divu procentu apmērā gaidām 2011.gadā. Līdz ar to 2010.gads ir pēdējais kopprodukta samazināšanās gads, un īstenībā šis samazinājums tiek prognozēts samērā neliels - 4%. Taču tā ir ļoti piesardzīga prognoze. Iespējams, ka samazinājums būs mazāks. Īstenībā, kā tas vēsturiski ne reizi vien ir noticis, atveseļošanās var būt ātrāka un straujāka, nekā mēs prognozējam. Jo arī krīzes iestāšanās bija daudz straujāka un dziļāka, nekā jebkurš eksperts to prognozēja vēl 2007.gada beigās," intervijā aģentūrai BNS pastāstīja Repše.
Viņš izteica cerību, ka Latvija piedzīvos V veida ekonomikas izaugsmes scenāriju, kad pēc zemākā punkta sasniegšanas seko strauja ekonomikas izaugsme.
"Es ceru uz V veida izaugsmi, it īpaši Latvijā un ņemot vērā, ka mēs esam makroekonomiski tomēr ļoti uzlabojuši savu politiku. Taču, protams, jāņem vērā arī tas, ka debates, kas notiks ar pasaules ekonomikas izveseļošanās procesu, vai tā būs L veida, V veida vai W veida, vēl turpinās. Joprojām pastāv riski, īpaši ASV un atsevišķās Eiropas valstīs, kur ir pārmērīgi daudz naudas iegāzts ekonomikā un kur ir notikusi ļoti milzīga fiskāla stimulācija. Šiem procesiem var būt negatīvi blakus efekti tajā brīdī, kad ekonomika sāks atveseļoties," klāstīja Repše.
Viņš atzina, ka Latvijai šādas problēmas nedraud, jo Latvija pašlaik labo iepriekš pieļautās kļūdas. "Mums šādas problēmas nedraud, jo mēs tagad mērķtiecīgi ejam uz budžeta sabalansēšanu, un ļoti žēl, ka to neesam darījuši pēdējos desmit gadus, kā to ir darījuši igauņi. Tas bija pilnīgs neprāts "treknajos gados" pieļaut budžeta deficītu. Patlaban ir jāapzinās, ka mums ir grūtāk nekā igauņiem triju iemeslu dēļ. Pirmkārt, viņi ir pieraduši strādāt efektīvāk, tātad samazinot izmaksas esošā budžeta ietvaros. Otrkārt, viņiem ir uzkrājumi. Treškārt, viņi šos uzkrājumus var patlaban tērēt, kad patiešām ekonomikai ir grūti laiki. Mums ir pilnīgi pretēja situācija - mēs bijām pieraduši pie vaļīgas fiskālās politikas, nedomājām par efektivitāti. Mums nav uzkrājumu. Un pašlaik, kad ir krīze, esam spiesti samazināt izmaksas, un tas krīzes risināšanai īpaši nepalīdz," pavēstīja finanšu ministrs.