Repše atzina, ka valdībai nākamajos trīs gados budžeta deficīts būs jāsamazina kopumā par 1,5 miljardiem latu, ik gadu deficītu mazinot par pusmiljardu. Pēc Repšes teiktā, ja valdībai kopā ar sociālajiem partneriem, veidojot nākamā gada budžetu, izdosies atrast, kā mazināt deficītu par 500 miljoniem uz izdevumu rēķina, tad nevajadzēs diskutēt par nodokļu celšanu. Savukārt, ja tas neizdosies, valdība no nākamā gada, lai vairotu ieņēmumus, visticamāk piedāvās celt pievienotās vērtības nodokli par diviem procentiem, nodokļa likmei sasniedzot 23%.
No Repšes teiktā gan izrietēja, ka valdība centīsies maksimāli izvairīties no nodokļa celšanas, jo apzinās, ka tas kaitē ekonomikai un uzņēmējiem.
Tāpat E. Repše informēja, ka pēc Latvijā pieņemtās budžeta izdevumu un ieņēmumu aprēķināšanas metodikas šā gada budžeta deficīts līdz ar 2. lasījumam iesniegtajiem grozījumiem veido 5,2% no iekšzemes kopprodukta jeb aptuveni 664 miljonus latu. Savukārt pēc Starptautiskā Valūtas fonda metodoloģijas šā gada budžeta deficīts var sasniegt 11,6% no kopprodukta. Tāda atšķirība rodas, jo SVF ieņēmumos neieskaita daudzus vienreizējus maksājumus budžetā, piemēram, valsts kapitālsabiedrību dividendes, Latvijas Bankas maksājumus utml.
Finanšu ministrs uzsvēra, ka ir svarīgi, lai Saeima pieņem valdības sagatavotos budžeta grozījumus bez izmaiņām. Tad Latvija, visticamāk, varēs saņemt ārvalstu donoru aizdevumu. Pretējā gadījumā Latvija riskē, ka aizdevumu tā nesaņems un budžeta izdevumus nāksies samazināt vēl dramatiskāk, lai iztiktu ar tiem līdzekļiem, kas ir pieejami.
Repše norādīja, ka tas nozīmē, ka Saeima nedrīkstētu veikt nekādas atkāpes no valdībā pieņemtās vienošanās par pensiju, pabalstu un algu samazināšanu.
Valdība šodien no rīta ārkārtas sēdē vienojās par budžeta grozījumiem un pavadošo likumu grozījumu paketi un nodeva to Saeimas Budžeta un finanšu
(nodokļu) komisijai. Rīt Saeimai ārkārtas sēdē jāvienojas par valdības sagatavoto priekšlikumu pieņemšanu. Paredzēts, ka visas izmaiņas stāsies spēkā 1. jūlijā.