Rīgas domes sēdes laikā uz daudzajiem jautājumiem un lūgumiem paskaidrot, ko paredzēts paveikt ar budžeta programmās iekļauto naudu, neviens no klātesošajiem deputātiem, ne arī Rīgas pašvaldības darbiniekiem atbildes sniegt nespēja. RD priekšsēdētājs N.Ušakovs paskaidroja, ka atbildes uz šādiem jautājumiem esot jāmeklē attiecīgajos RD departamentos. Šāda iespēja, protams, pastāv; turklāt šādas tiesības ir ne vien RD deputātiem, bet arī ikvienam rīdziniekam. Tomēr problēma ir tā, ka šādu informāciju, iespējams saņemt vairāku nedēļu laikā, bet lemt par budžeta grozījumiem vajadzēja tūlīt.
Galdā uzmestais miljons
Tie, kuriem izdodas piekļūt Rīgas pašvaldības budžeta cipariem, vispirms pievērsīs uzmanību tām budžeta programmām, kurās šajos skaudrajos laikos plānots finanšu palielinājums. Viena no tādām ir daiļskanīgā «Pilsētas atpazīstamības un investīciju piesaistīšanas programma», kurai atvēlēta summa viena miljona lata apmērā. Iespējams, ka turpmāko četru mēnešu laikā tiks paveikti darbi, kas pilnībā attaisnos šo dāsni finansēto ieceri, bet tikpat liela ir varbūtība, ka tā nenotiks. Kas to lai zina? Katrā ziņā budžeta projektam nav pievienoti nekādi dokumenti, kas vairotu pārliecību par šāda finansējuma pamatotību, pat ne programmisks iecerēto mērķu, uzdevumu un pasākumu saraksts.
Skaitlis ar sešām nullēm norāda, ka pašvaldības budžets finansē ideju vai nodomu, kas nav pamatots ne ar kādām aplēsēm, tāmēm, saturisku izklāstu. Līdz šim šāda, vēlmju domāšanai atvēlēta, finansējuma iekļaušana Rīgas domes budžetā nav tikusi pieļauta. Iespējams, ka tamlīdzīgu rīcību varētu atļauties apstākļos, kad budžeta ieņēmuma prognozes būtu izcili optimistiskākas un tās pārsniegtu izpildinstitūciju pieprasīto finansējuma (izdevumu) apmēru. Taču 2009.gada budžeta grozījumi nekādi nav attiecināmi uz šādu gadījumu.
Nauda mācību grāmatu iegādei
Jauno mācību gadu sāksim ar desmit likvidētām Rīgas pašvaldības skolām, ar samazinātām pedagogu algām, kas jau tā bija necilas, ar finansējuma samazinājumu interešu izglītībai u.tml. Kopumā izglītības budžets ir sabalansēts, cik nu tas šajos apstākļos ir iespējams. Tomēr viena budžeta pozīcija ir palikusi tukša – nauda mācību grāmatu iegādei vispār nav atvēlēta, kaut gan iepriekšējos gadus to vienmēr bija izdevies atrast.
Domes sēdē ieteiktajam priekšlikumam mazināt iepriekš minētā miljona apaļumu par 140 000 latu (nekas daudz jau nebūtu, tikai kādi divi lati katram skolēnam), lai Rīgas pašvaldība spētu iegādāties jaunas mācību grāmatas skolu bibliotēkām, netika uzklausīts. Pat neiedziļinoties šajā priekšlikumā, bez debatēm un argumentiem, Rīgas domes klusējošais vairākums lielā vienprātībā šo priekšlikumu noraidīja un tādējādi lēma, ka nauda skolēnu grāmatu iegādei nav jāatvēl.
Nauda attīstībai
Ievērojams finansējuma palielinājums, proti, vairāk nekā 5,5 miljonu latu apmērā, paredzēts «Investīciju programmu realizācijai», šogad kopā sasniedzot visai lielu summu – 33,9 miljonus latu. Tātad Rīgā arī šajos grūtajos apstākļos turpinās attīstība. Tas priecē. Tomēr dīvaini bija tas, ka RD sēdē neviens no klātesošajiem nespēja paskaidrot, ko tieši paredzēts paveikt par šiem 5,5 miljoniem. Tātad to nezināja arī pozīcijas deputāti, kas tomēr neatturēja viņus no apņēmības balsot par budžeta grozījumiem.
Izglītībai no Privatizācijas fonda paredzēti naudas līdzekļi tādām programmām kā «Ūdensvada un kanalizācijas sistēmu renovācija Rīgas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs, t.sk. būvuzraudzība» (376 222 lati), «Elektroinstalācijas sistēmu rekonstrukcija Rīgas pilsētas izglītības iestādēs, t.sk. būvuzraudzība» (320 000 lati), «Energoefektivitātes paaugstināšana Rīgas pilsētas izglītības iestāžu ēkās, t.sk. būvuzraudzība» (2 139 422 lati), «Rīgas pilsētas izglītības iestāžu ēku fasāžu siltināšana un ēku paneļu šuvju hermetizācija» (323 402 lati), «Ugunsdrošības signalizācijas ierīkošana un elektroapgādes sistēmas renovācija» (249 981 lats), «Rīgas pilsētas izglītības iestāžu virtuves bloku renovācija» (508 412 lati). Lieki teikt, ka tā arī ir visa informācija, ko, par šīm vairāk nekā 3,9 miljonu latu programmām, saņēma deputāti, lai lemtu par atbalstu tām.
Neapšaubāmi, ir nepieciešams iegūt informāciju par to, kādās tieši izglītības iestādēs šos darbus paredzēts veikt; to laika gaitā arī iegūsim, jo ir būtiski finanšu līdzekļus ne tikai ieplānot, bet darbus arī pabeigt paredzētajā laikā, apjomā un kvalitātē.
Klusējošā vairākuma dominante
Rīgas domes deputāti ir tikko sākuši savu pienākumu pildīšanu, un, tā kā lielākā daļa no viņiem par deputātiem kļuvuši pirmo reizi, budžeta pieņemšana ir visai «ciets rieksts». Apstākļos, kad pieejamā informācija ir nepietiekami detalizēta un budžeta grozījumu pieņemšanai atvēlēts īss laika periods, daudziem deputātiem pietrūka iespēju saprast, par ko viņi īsti iestājās. Turklāt jau kļuvis par ierastu lietu, ka valdošajā koalīcijā debatēt un aizstāvēt savu viedokli mēdz tikai daži no vairākuma deputātiem. Pārējiem viss ir it kā skaidrs tāpat, un viņi ir vienmēr gatavi aktīvi atbalstīt lēmuma pieņemšanu, spiežot «par» podziņu. Nedomāju, ka šāda situācija rada pārliecību par Rīgas domes deputātu atbildīgu rīcību un vairo rīdzinieku uzticēšanos pieņemtajiem lēmumiem.