Dienas aprēķini liecina, ka aptuveni puse pašreizējo Rīgas domes deputātu ir finansiāli ieinteresēti, lai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas plānotie ierobežojumi netiktu pieņemti. Tomēr uz ienesīgāko papildu ienākumu avotu - Rīgas brīvostu - vismaz pašreizējā redakcijā ierobežojumi neattiektos, lai gan Vienotība vēlas tādus noteikt. Likumprojekts šobrīd neparedz arī ierobežojumus uzņēmumu padomju locekļiem, lai gan arī tajās vairāki Rīgas domnieki saņem visai pieklājīgu atalgojumu.
Rīgas domes koalīcija daudz kritizēta par lēmējvaras un izpildvaras saaugšanu, un amatpersonu ienākumu deklarācijas apliecina, ka daudzi deputāti tieši valdēs un padomēs saņem ievērojami vairāk nekā par deputāta darba veikšanu. Deputāti Rīgas domē saņem vidēji zem 500 mēnesī latu - ap Ls 5500 gadā, daži mazāk, daži vairāk, īpaši, ja vada domes komitejas. Taču Rīgas satiksmē un vairākos citos uzņēmumos, kuru valdēs un padomēs strādā domnieki, viņu atalgojums ir vairākas reizes lielāks. Ministra Edmunda Sprūdža padomniece Inga Antāne norāda, ka ierobežojumi attiektos uz pilsētas administrācijas vadītāju un darbiniekiem, iestāžu vadītājiem un vietniekiem, kā arī valžu locekļiem kapitālsabiedrībās, kurās pašvaldības daļa pārsniedz 50%. Savukārt uzņēmumu padomes vismaz šobrīd neskars. Tādējādi vairākos uzņēmumos deputātiem saglabātos iespēja nopelnīt, piemēram, a/s Rīgas Starptautiskā autoosta.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) esot redzējis tādu likumprojekta versiju, kurā ierobežojumi skar plašu loku: pēc viņa aplēsēm, aptuveni 25 000 cilvēku, ja aizliegumu attiecina uz visu domes iestāžu visiem darbiniekiem. "Ir skaidrs, ka katram no viņiem savā līmenī ir izpratne, kas notiek pašvaldībā. Vai ir pareizi liegt šiem cilvēkiem būt par deputātiem?" vaicā N. Ušakovs. Uzņēmumu valdēs deputāti esot tādēļ, lai īstenotu domes politisko kursu, nodrošinot sociālo funkciju izpildi gan Rīgas satiksmē, gan Rīgas namu pārvaldniekā u. c. un garantējot, ka uzņēmumi piekrīt sniegt iedzīvotājiem dažādas atlaides, kas faktiski nes zaudējumus. N. Ušakova atbilde neizskaidro, kāpēc politiskais kurss jānodrošina tieši deputātiem, nevis nozares profesionāļiem, kas vienlaikus baudītu domes vadības uzticību.
Kaut arī likums aizliedz deputāta mandātu apvienot ar izpilddirektora amatu, tas līdz šim neattiecās uz trim Rīgas izpilddirekcijām, no kurām divas vada deputāti Dmitrijs Pavlovs (GKR), kurš Latgales priekšpilsētu vadīja jau pirms vēlēšanām, un Saskaņas centra sastāvā ietilpstošās Latvijas Sociālistiskās partijas biedrs Sergejs Hristoļubovs, kurš pirms 2009. gada vēlēšanām izpildvarā nestrādāja. N. Ušakovs uzskata, ka izpilddirekciju funkcijas nav tik nozīmīgas, lai to vadītāji nevarētu būt deputāti: "Viņi lemj par iekškvartālu remontiem, zaļo zonu pļaušanu, mazdārziņiem un, piedodiet, suņu kakām. Divas reizes gadā tiek balsots par tādiem lēmumiem, kas tieši skar izpilddirekcijas, un tad šie deputāti var balsojumā atturēties." Parasti, apspriežot plānotos amata ierobežojumus, tiek pieminēti skolu direktori, bet Rīgā ir tikai viens šāds deputāts - Rīgas 45. vidusskolas direktors Tālis Veismanis. Viņa partija Vienotība lēmusi, ka atbalstīs aizliegumu skolu direktoriem būt deputātiem, norādīja partijas Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis.
Būtisks ir jautājums par pašvaldības vadības ietekmi Rīgas brīvostā, kuras valdes priekšsēdētājs ir domes vicemērs Andris Ameriks, bet valdes locekļi - SC pārstāvji N. Ušakovs, Vadims Jerošenko un Mihails Kameņeckis, kuri katrs gadā ostā saņem ap 30 000clatu. Rīgas domes opozīcija brīvostā ir pārstāvēta tāpēc, ka Vienotība ir valdībā, kas deleģē savus pārstāvjus. Olafs Pulks no valdes ir atsaukts, bet Ēriks Škapars tajā ir joprojām.
Visu rakstu lasiet piektdienas Dienā!