Segliņš: Iekšlietu ministrijas nabadzības mīts

70 miljoni — daudz vai maz? Vēl pirms gadiem četriem pieciem tiešām varēja teikt, ka iekšlietu sistēma ir valsts pārvaldes bārenīte. Algas bija apkaunojoši zemas, materiāli tehniskais nodrošinājums — nožēlojams, trūka elementāras lietas — datori, transportlīdzekļi, speciālais aprīkojums. Tomēr pēdējos gados situācija ir mainījusies uz labo pusi. Protams, lai Latvijas iekšlietu dienesti varētu kaut vai pielīdzināties Rietumeiropas tiesībaizsardzības iestādēm, tajos vēl jāiegulda desmitiem miljoni latu, tomēr vairs nevar teikt, ka valsts tos būtu pilnīgi atstājusi novārtā. Kopš 2005.gada Iekšlietu ministrijas budžets ir gandrīz divkāršojies — tolaik valsts budžeta dotācija iekšlietu sistēmai bija 112,9 miljoni latu, bet šogad — jau 222,1 miljons. Ir iegādāti vairāk nekā 800 jauni transportlīdzekļi policijai — sarūsējušie žiguļi un grabošie bobiki kļuvuši par pagātni. Ugunsdzēsēji 2008.—2009.gadā saņems vairāk nekā 70 jaunu automašīnu 24,8 miljonu latu vērtībā. Tas ir lielākais tehnikas iepirkums šī dienesta vajadzībām kopš neatkarības atjaunošanas. Šengenas miljoni ļāvuši izveidot robežsardzes floti un aviāciju — lietas, par kurām nesenā pagātnē varējām tikai sapņot. Taču 109 miljonu lielā valsts dotācijas pieauguma lauvas tiesa — 65% jeb 70 miljoni latu — pēdējos gados ir izlietota, lai paaugstinātu atalgojumu. Vidējā atlīdzība Iekšlietu ministrijas darbiniekiem pēdējos trīs gados ir pieaugusi par 79% (!), slavenā uzturdevas kompensācija palielinājusies no 35 latiem 2006.gadā līdz 120 latiem šogad. Ierindas "uzplečotais" darbinieks — robežsargs, ugunsdzēsējs, policists — šodien saņem vidēji 470 latu uz rokas.Viendienīšu filozofija Ir tāds tauriņš — viendienīte. Izkūņojies no kūniņas, tas vienu dienu kā apskurbis dejo gaisā, tad izdēj oliņu un iet bojā. Tas nedomā par pagātni un nākotni, jo tā mūžs ilgst tikai vienu vienīgu dienu. To neinteresē, kā klāsies citām viendienītēm, kuras piedzims nākamajā, aiznākamajā dienā vai pēc nedēļas. To neinteresē arī tas, vai peļķe, kurā tas piedzimis, pēc nedēļas izžūs vai neizžūs. Diemžēl jāatzīst, ka šāda viendienīšu filozofija piemīt arī arodbiedrībām vai vismaz to līderiem, kas skaļi deklarē, ka pārstāv Iekšlietu ministrijas darbinieku intereses. Lielu algu pielikumu šodien un tūlīt, vienalga, par kādu cenu un kādas sekas tas atstās uz iekšlietu sistēmas attīstību un darbinieku nākotni, — tā ir vienīgā skaidrā prasība, ko esmu dzirdējis tajās gandrīz desmit tikšanās reizēs, kas man bijušas ar arodbiedrību pārstāvjiem. Turklāt kategoriskā prasība tiek izvirzīta, neraugoties uz straujo atalgojuma pieaugumu, kāds noticis pēdējos gados, un pilnībā ignorējot faktu, ka no šā gada februāra katrs darbinieks jau saņem papildus 90 latus uz rokas. Ne vārda nav gadījies dzirdēt par to, kāds ir arodbiedrību redzējums par iekšlietu sistēmas attīstību — kādai tai būt pēc pieciem, desmit gadiem. Ne reizi nav izdevies saņemt konstruktīvus, ne populistiskus un ne deklaratīvus priekšlikumus kādas konkrētas problēmas risināšanai. Tā vietā, lai kopīgiem spēkiem spertu mazus, taču pārdomātus solīšus nozares attīstībai, arodbiedrības cenšas piespiest to pašnāvnieciskam lēcienam bezdibenī. Turklāt prasības tiek attiecinātas pārsvarā tikai uz policistiem, vien retumis atminoties ugunsdzēsējus, aizmirstot robežsargus un pat nepadomājot par Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbiniekiem. Bet tieši viņi, starp citu, ir viszemāk atalgotie Iekšlietu ministrijā, lai gan viņu ikdienas darbs pasu galdos nebūt nav vieglāks kā citos ministrijas dienestos. Turklāt viņi, nebūdami amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, nesaņem ne speciālas piemaksas, ne bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumus, ne citus sociālās nodrošināšanas labumus, kādi pieejami "pogainajiem".Jādomā par attīstību Iekšlietu ministrs nav un nedrīkst būt viendienīte. Iekšlietu ministram ir jādomā par to, kas notiks ar nozari pēc gada, diviem, desmit. Un tāpēc šodien, lai kā arī man personīgi gribētos, lai mūsu policisti, robežsargi, ugunsdzēsēji saņem vēl lielākas, Eiropas kolēģiem pielīdzināmas algas, es saku — stop! Jau tagad Iekšlietu ministrijas budžetā 73% izdevumu veido atlīdzība. Būvniecībai, materiāli tehniskajam aprīkojumam, tām pašām jaunajām formām, ko tik uzstājīgi vēlas arodbiedrības, atvēlēti vien 6,6 miljoni latu. Tā ir smieklīgi maza summa, ņemot vērā brūkošos policijas iecirkņus un ugunsdzēsēju depo, kuru būvei un atjaunošanai, pēc aplēsēm, nepieciešami ne desmiti, bet simti miljoni latu. Jāsaprot, ka pirms pāris gadiem nopirktie 800 jaunie auto nekalpos mūžīgi un arī Ventspils policisti nevar mūžīgi palikt graustā, kurā mitinās pašlaik. Ir pienācis laiks ieguldīt attīstībā, būvēs, tehnikā un aprīkojumā. Tieši par to pašlaik domā un pie tā strādā ministrija. Straujā tempā valdībā ir apstiprinātas vairākas koncepcijas, kas, izmantojot jaunu pieeju būvniecībai, ļaus pārskatāmā nākotnē nodrošināt ar normāliem darba apstākļiem ugunsdzēsējus un policistus. Tai skaitā 2010.gada beigās būs gatava jaunā māja Ventspils policijai, jau tuvākajos gados plānots uzcelt vai atjaunot vairākus ugunsdzēsības depo. Netiks aizmirsti arī robežsargi, jo Latvijas pienākums ir attīstīt un pilnveidot to infrastruktūru un tehniku, kas tika ieviesta, izmantojot Eiropas Savienības un Šengenas finanses. Esmu pārliecināts, ka tie policisti, robežsargi, ugunsdzēsēji, kas ir darītāji un kuriem patiešām rūp iekšējā drošība (kuras bēres nesen daži Latvijas policisti nesekmīgi mēģināja sarīkot, bet tā arī nesarīkoja), sapratīs un novērtēs, kāpēc pašlaik, šajā ekonomiskajā situācijā, nav iespējams turpināt strauju algu pieaugumu un kāpēc vairāk jāpievēršas mērķtiecīgai nozares attīstības plānošanai. Bet viendienītes, kam vairāk rūp šodienas santīms kabatā, lai lido.