gada sekmīgi īstenotajā projektā Pievedceļu rekonstrukcija Ventspils ostas termināļiem. Šā projekta sākotnējās izmaksas sasniedza 24 miljonus eiro (Ls ap 17,8 miljoni), tajās ietilpst gan vairāku ostas virzienā ejošu ielu rekonstrukcija, gan jaunu maģistrāļu izbūve aptuveni 800 metru garumā, kā arī jau esošā tilta rekonstrukcija un tā brauktuvju paplašināšana līdz četrām joslām. Jaunā autotransporta tilta un tā pievedceļu būvniecība Ventspilī izmaksās gandrīz sešus miljonus latu, lielākā daļa no tā ir no Eiropas Savienības piesaistītais finansējums.
Taupīgi un ātri
Ap 20 metru lejpus teju simts gadu vecajam, kopš 1996.gada vairs nelietotajam dzelzceļa tiltam, kas veda uz Liepāju, Ventā iedzīti trīs pirmie pāļi. Tie uz saviem pleciem turēs nākamās auto transporta maģistrāles metāla konstrukcijas. Pavisam tiks iedzīti deviņi šādi milzīgi cauruļveidīgi metāla pāļi ar diametru ap 1,40 m, kuru vidu pēc tam piepildīs ar betonu. Uz šiem balstiem uzmontēs jau iepriekš sagatavotās saliekamās metāla konstrukcijas, līdzīgi kā to dara daudzviet pasaulē.
Šādu salīdzinoši lētu un ātru tiltu būvēšanas paņēmienu ventspilnieki nolūkojuši, iepazīstoties ar līdzīgiem objektiem Beļģijā, Holandē un citviet Rietumeiropā. Līdzekļu ekonomijas nolūkā jaunbūvei pilsētas robežās izraudzīta Ventas šaurākā vieta. Pēc krastā esošo balstu uzbetonēšanas un pievedceļu uzbēršanas jaunā tilta klātne būs apmēram tādā pat līmenī, kā blakus esošā dzelzceļa tilta sliedes. Kad celtniecību pabeigs, transporta plūsma tiks novirzīta uz jauno maģistrāli, dodot iespēju rekonstruēt pirms vairāk nekā četrdesmit gadiem būvēto Ventas tiltu. Reizē ar jaunā tilta tapšanu tikušas vai tiek pārbūvētas arī vairākas ielas, padarot ērtāku izbraukšanu no Ventspils gan Kuldīgas un Liepājas, gan Rīgas virzienā.
Vārgie karalaika tilti
Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja vecākais speciālists Toms Altbergs «Dienai» zināja stāstīt, ka metāla tilts pāri Ventai Ventspilī uzbūvēts 1909.gadā. Tolaik Krievijas impērijai, kuras sastāvā Latvija ietilpa, bijis nodoms jūras kravu ostu attīstīt ne vien labajā, bet arī kreisajā Ventas krastā. Tāpēc no Ventas labā krasta pienākošās Maskavas — Ventspils dzelzceļa līnijas gala staciju bijis plānots būvēt aptuveni tajā vietā, kur tagad ir pilsētas galvenais, Lielais laukums. Šai vajadzībai tad arī sākta dzelzceļa tilta celtniecība. Taču iecere pačākstējusi, dzelzceļa tiltam kaut kādu apstākļu dēļ palicis nepabeigts vidējais posms, un tāds tas bezdarbībā nostāvējis līdz Otrā pasaules kara beigām, kad Kurzemes katlā iedzītajiem vāciešiem radusies vajadzība pēc dzelzceļa līnijas starp Liepāju un Ventspili. Vācieši ne vien ielikuši iztrūkstošo posmu, bet blakus uz koka pāļiem uzbūvējuši vēl arī rezerves tiltu ar sliedēm gadījumam, ja no metāla būvēto ienaidnieks sabumbo. Kā atceras padomju gados pilsētas izpildkomitejas kapitālās celtniecības nodaļā strādājušais ventspilnieks Laimonis Skolmeisters, tas atradies gandrīz precīzi tajā vietā, kur tagad top jaunais tilts. Nedaudz lejāk uz jūras pusi vācieši — arī uz koka pāļiem — ierīkojuši vēl vienu tiltu autotransportam, ko vietējie iedzīvotāji īpatnējā izskata dēļ iesaukuši par kumpo. Trešais tad pat līdzīgā veidā vāciešu būvētais tilts atradies gabaliņu augšpus dzelzceļa tiltam un bijis paredzēts tikai militārām vajadzībām, atcerējās L.Skolmeisters.
Ātri tapušās būves, pie kurām nodarbināti arī karagūstekņi, pēc īsāka vai ilgāka laika aiznesuši ledi, izņēmums bijis kumpais tilts, kas kalpojis vēl arī padomju gados. L.Skolmeisters bijis klāt arī tagadējā, agrāk Ļeņina vārdā nosauktā tilta būvniecības nobeiguma fāzē pirms gandrīz 50 gadiem un atceras, kā pirms tā nodošanas ekspluatācijā nav darbojies projektētais vidējo posmu pacelšanas mehānisms. Tiem vajadzējis slieties augšup un nolaisties, iesūknējot un izsūknējot ūdeni no īpašām cisternām, bet iznācis čiks un vienīgo reizi tilts atvērts pieņemšanas komisijai ar īpašu hidraulisku domkratu palīdzību.
Kad jaunais, ar asfalta segumu klātais un 12 metru platais tilts sāks darbu, remontam uz kādu laiku varēs slēgt esošo. Transporta plūsmu tas būtiski neietekmēs, jo abi atrodas nelielā attālumā viens no otra. Kad automašīnas pāri varēs laist abi, augošajā pilsētā atrisināsies sastrēgumu problēma, kas, varbūt ne pārāk asi, pēdējos gados sāk iezīmēties Ventas šķērsošanā pīķa stundās, «Dienai» teica Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Arnis Mazalis.