Skolas iebilst pret plānotajām izmaiņām vidusskolēnu vērtēšanā

protams, ja tikai ieskaitīts, tad nav ko īpaši pūlēties

kaa pats konstateeji, nav jeega no taam atziimeem, tikai no reaalaam speejaam darboties... Veesture ir sava veida rakstiitaaja skatiijums uz faktiem un taa interpretaacija.. taadus sacereejumus esi pats maaciijies blaakjiem... Kas attiecas uz esejaam veesturee, tur paraadaas cukveeka funktieris,jo maiibu priekshmeta saturaa vairs nav vienas doktriinas , kas jaatstaasta tekoshi, bet gan vairaaki viedoklji par vienu un to pashu veesturisko faktu...

Labi, ka manai paaudzei vēl bija jāapgūst pamati visos priekšmetos, jo mēs nebijām tik ģeniāli un 14, 15 gados vēl īsti nezinājām, kas tieši būs noderīgs un kas nevajadzīgs. Pamatus mums iedīdīja, dažam pret paša gribu un rezultātā bērniņš, kurš interesējās tikai par literatūru, mūziku un zīmēšanu, vēlāk visu mūžu nostrādāja par inženieri-elektriķi.

ieskaites parasti ir augstskolu C daļās. No pieredzes varu teikt, ka studenti tos priekšmetus neņem par pilnu. citi vispār nenāk uz lekcijām un beigās kaut kā nomahinē to ieskaitīts. vidusskolā vajadzētu visus priekšmetus vērtēt 10 ballu sistēmā.

Modernie jauninājumi (Gunta 08:46 ) mūsu izglītību ir noveduši pie izglītības sistēmas degradācijas. Atcerēsimies ka skolotāju patvaļīgi likto + vai - dēļ vērtēšanas skala tika pagarināta līdz desmit ! Vēl šobrīd daudzi skolotāji neliek augstāku atzīmi par astoņi, pompozi paziņojot ka uz 10 zin Dievs, uz 9 - skolotājs! Pēc 12 klases audzēknis stājoties augstākajā mācību iestādē nokļūst uz attestātu konkursu, kur priekšā ir skolēni no citas skolas ar augstākām atzīmēm! "Izcils" moderns jauninājums bija izvēles priekšmeti. Liela skolēnu daļa izvēlējās nemācīties dzīvei nepieciešamos ķīmiju un fiziku! Kāda X pēc piem. vēstures eksāmenā ir jāraksta sacerējums? Vēsture mums tagad ir literatūra?

Viena ziņā it kā pārāk daudz ir "saražots" doktoru pedagoģijā. Katrs no viņiem vēlās kaut ko ieviest no savām idejām un rezultātā Latvijas izglītības sistēmā veidojas ideju haoss . Gudrības tiek pasmeltas arī no dažādām valstīm, bieži vien bez konceptuāla konteksta. Tas šo haosu padara par nepārtrauktu parādību, kas iemiesojas gan izglītība standartos, gan rezultātu vērtēšanā u.t.t. Bet lielāko postu tomēr nes politiskie risinājumi izglītība sistēmā un daudzo ierēdņu intereses, kas piedevām rada lielu nestabilitāti pieņemtajiem lēmumiem. Vajadzētu veidot mācību priekšmetu konsultatīvās padomes, kurās ietilptu Latvija vadošie priekšmetu skolotāji, bet vispārējās izglītības konceptuālajos jautājumos - skolu direktoru konsultatīvo padomi. Jāaktivizē skolotāju reģionālo apvienību darbs un jālūdz viņus paust savu attieksmi pret dažadiem jaunievedumiem. Citādi IZM turpinās vārīties savā sulā un "taisīt reformu pēc reformas", jo reformu politika neprasa lielas pūles no tās sludinātajiem, bet izpildītājus (skolotājus) nostāda situācijā, kad tiem visu laiku tiem jāsteidzas realizēt jaunievedumus un tādējādi netaliek laiks radoši strādāt. Viņi ir reformu nogurdināti un aiziet, bet jaunie skolotaji - neiet uz skolām!

Reforma, reforma, reforma - reforma reformai galā... Kas ir izglītības sistēma Latvijā? Tā ir bezgalīga reforma... Nabaga skolēni... Mūsu Izglītības ministriju būtu jāsauc par Izglītības reformēšanas un pārreformēšanas ministriju ...

Dažādās situācijās ir pierādījies, ka Latvijas sabiedrība nav gatava moderniem jauninājumiem un rāmjos to var noturēt, diemžēl, tikai ar bailēm. Jau tagad nesekmība skolās ir šokējoša, jo lielai daļai skolēnu izglītība un intelekts nerūp un tā nesekmīgā atzīme vēl kaut kā piespiež to grāmatu atvērt.