Netur solījumus
Eiropas attīstības sadarbības organizāciju apvienības Concond Aid Watch 2008.gada ziņojums vēsta, ka pagājušajā gadā Eiropas valstu oficiālā attīstības palīdzība (OAP) ir nevis palielinājusies, bet gan samazinājusies no 47,5 miljardiem eiro 2006.gadā līdz 46 miljardiem 2007.gadā. Savus solījumus Eiropas Padomei par plāniem palīdzības ikgadējai palielināšanai turējušas tikai deviņas valstis, bet astoņpadsmit valstis samazinājušas vai saglabājušas oficiālo attīstības palīdzības apjomu nemainīgu. Pat ilgākās palīdzības sniedzējas — Beļģija, Francija un Lielbritānija — samazināja oficiālās attīstības palīdzības apjomus.
ES ir dalībniece globālajā ANO sistēmā nabadzības mazināšanai, tāpēc visas ES valstis ir vienojušās līdz 2015.gadam samazināt pasaules nabadzību par pusi un panākt ievērojamu progresu pamatizglītības, dzimumu līdztiesības, bērnu un mātes veselības, vides ilgtspējas, HIV/AIDS un malārijas izplatības jomās.
Lai sasniegtu ANO tūkstošgades attīstības mērķus, Eiropas Savienības kopējam palīdzības apjomam būtu jāpalielinās no pašreizējiem 63 līdz 113 miljardiem eiro. Tāpēc līdz 2015.gadam Eiropas valstīm OAP būtu jāpiešķir 0,7%, bet jaunajām dalībvalstīm — 0,33% no nacionālā kopprodukta (NKP).
Patlaban Eiropas OAP ir tikai 0,38% no NKP, un tas nozīmē, ka ar pašreizējo OAP pieauguma tempu šos mērķus sasniegt septiņos gados nav iespējams. Turklāt valstis savus oficiālos datus mēdz uzpūst, lai statistikā izskatītos labāk, iekļaujot Eiropas valstu oficiālā attīstības palīdzībā arī ārvalstu studentu uzņemšanas, bēgļu uzņemšanas izmaksas un parādu atvieglošanas izmaksas. Pagājušajā gadā šīs ar attīstību tieši nesaistītās izmaksas palielināja patieso OAP par 17% no visa Eiropas OAP. Tas nozīmē, ka patiesie OAP rādītāji ir vēl zemāki.
Latvija — pēdējā
Baltijas valstis demonstrē atšķirīgu sniegumu OAP finansējuma
piešķiršanā. Lietuva un Igaunija pērn ievērojami palielināja savu OAP,
bet Latvijas OAP un NKP attiecība lielā NKP pieauguma dēļ palikusi
iepriekšējā gada līmenī. Starp jaunajām ES dalībvalstīm Latvija tagad
ieņem pēdējo vietu, no sava NKP attīstībai atvēlot tikai 0,06% jeb
aptuveni 12 miljonu eiro.
Latviju apsteidz arī Rumānija un Bulgārija. Nopietna problēma ar Eiropas valstu oficiālās attīstības palīdzības finansējuma piešķiršanu Latvijā ir zemā valdības tēriņu paredzamība, jo valsts budžets joprojām tiek nostiprināts uz vienu gadu un taupības pasākumi apgrūtina attīstības sadarbības budžeta prognozi.
Ar pašreizējiem tempiem Latvijai nākamajos divos gados būtu trīskārtīgi jāpalielina savu OAP. Tā kā valdība līdz šim nav ievērojusi stingru palīdzības palielināšanas grafiku, maz ticams, ka tas notiks.
Dažāds izpildījums
Vēl gadsimta sākumā šķita, ka palīdzības sniegšanā ir izveidojusies vēl nebijusi vienprātība par to, ka palīdzības mērķis ir nabadzības samazināšana, taču šobrīd valstu apņemšanos kopīgi sekot pašu noteiktajiem uzdevumiem mazina jaunas attīstības prioritātes, dažādā politiku ieviešana un nesaskaņotība ar citiem attīstības instrumentiem.
Pēc 11.septembra attīstības sadarbība iegāja starptautiskās drošības zīmē un palīdzība tika vairāk novirzīta stratēģiski svarīgajām valstīm cīņā pret terorismu — Ēģiptei, Izraēlai, Pakistānai, Serbijai, Kolumbijai. Savukārt jaunajās ES dalībvalstīs attīstības sadarbība kļuva par ārpolitikas ekonomisko attiecību un drošības instrumentu, ar kuru gatavot augsni ekonomiskajai sadarbībai ar Austrumu kaimiņiem. Tā rezultātā nabadzības un bada mazināšanai Āfrikā tika pievērsts mazāk uzmanības.
Arī attīstības politikas ieviešanā iezīmējās atšķirīgas pieejas. Saskaņā ar Parīzes deklarāciju par palīdzības efektivitāti palīdzības sniegšanā valstīm jāvadās pēc saņēmējvalstu vajadzībām, jāuzlabo palīdzības caurskatāmība, paredzamība, jāveic neatkarīga novērtēšana un iespēju robežās jāatsakās no saistītās palīdzības. Jauno dalībvalstu divpusējās sadarbībās vairāk uzmanības pievērsts tieši valsts pārvaldes sektoram, kas nodod pieredzi Austrumu kolēģiem, taču attīstības teorētiķi tehnisko palīdzību kritizē, jo tā ir "sasaistītā" palīdzība. Tas nozīmē, ka tās īstenošanu veic pašas donorvalsts uzņēmēji un nevalstiskās organizācijas. Šis palīdzības veids ir arī diezgan dārgs un nereti pārklājas ar citu donoru piedāvājumiem.
Attīstības politika ir cieši saistīta ar tirdzniecības politiku, tāpēc būtu jādomā par tirdzniecības atvieglojumiem un abu politiku ciešāku integrāciju. Patlaban daudz vairāk naudas plūst no Dienvidiem uz Ziemeļiem, nekā Ziemeļi piešķir Dienvidiem Eiropas valstu oficiālās attīstības palīdzības veidā.
Šajā naudā ietilps atmaksājamie parādi, aizdevumu procenti,
investīcijas. Tomēr Eiropas Savienība pagaidām neuzskata abu politiku
integrāciju par iespējamu, jo tas būtu pretrunā ar solījumiem, kas doti
Pasaules Tirdzniecības organizācijai.
Jāstiprina vienošanās
Eiropas Savienība ir pārvarējusi pusdistanci līdz pasaules nabadzības samazināšanas maratona finišam 2015.gadā. Tomēr līdz šim uzrādītais rezultāts nav bijis iepriecinošs.
Septembrī ANO notiks augsta līmeņa sanāksme, kurā valstis atkal tiks steidzinātas palielināt Eiropas valstu oficiālās attīstības palīdzības apjomu un izskatītas alternatīvas sistēmas uzlabošanai. Lai gan ANO uzskata, ka tūkstošgades attīstības mērķi vēl ir sasniedzami, hronometrs turpina tikšķēt un līdz distances beigām vairs nav palicis daudz. Nākamais kontroles punkts nabadzības mazināšanas maratonā būs 2010.gads, kad Eiropas kopīgajai OAP vajadzētu sasniegt 67 miljardu slieksni.
Tāpēc dalībvalstīm jāatjauno sava uzticība attīstībai un jāizvirza papildu mērķi, lai uzlabotu palīdzību un ar to saistītās sistēmas.