Stabili finanšu avoti — stipra nevalstiskā organizācija

Viens no bezpeļņas sektora stabilas attīstības pamatiem ir organizāciju spēja veidot stabilus un daudzveidīgus finansējuma avotus, kas palīdz nodrošināt šo organizāciju darba kontinuitāti arī nelabvēlīgas ekonomiskās situācijas apstākļos. Viena no iespējām veidot stabilu pamatu nevalstisko organizāciju spējai sekmīgi finansēt savus uzdevumus ir neaizskaramo kapitālu un rezerves fondu veidošana.* Līdzīgi kā cilvēks, kas tālredzīgi ieguldījis savu uzkrājumu veidošanā, ir vairāk spējīgs pārdzīvot krīzes situācijas personiskajā un valsts dzīvē, arī nevalstiskās organizācijas, kurām ir apdomīgi veidota finansējuma struktūra, savā darbībā ir vairāk pasargātas no valsts ekonomiskās konjunktūras svārstībām un spējīgas īstenot savus sociālos mērķus arī nelabvēlīgā situācijā. Rietumvalstu nevalstisko organizāciju pieredze darbā ar neaizskaramajiem kapitāliem un rezerves fondiem sniedzas gadsimta garumā, un, tās pārvalda iespaidīgus finanšu līdzekļus. Tas izskaidro, kādēļ ārvalstu nevalstiskās organizācijas spēj ātri un efektīvi sniegt finansiālu un mantisku palīdzību dabas katastrofās cietušajiem (Sarkanais Krusts), gan plānotu ilgtermiņa atbalstu labdarības, izglītības un kultūras mērķiem, gan savu zemju iedzīvotājiem, gan ārvalstīs (Rotary International, Bila un Melindas Geitsu fonds). Latvijā nevalstisko organizāciju sektors ir jauns un organizāciju vadītājiem, pat ja ir talants un māka piesaistīt ziedojumus, bieži vien trūkst zināšanu un pieredzes organizēt savu NVO līdzekļus ilgtermiņā. Uzskatu, ka finanšu sektors var nevalstiskajam sektoram palīdzēt, daloties ne tikai ar naudu, bet arī ar pieredzi. Latvijā jau patlaban ir labdarības fondi ar nozīmīgu neaizskaramā kapitāla un rezerves fondu daļu, piemēram, Latvijas Universitātes fonds vai Vītola fonds. Šādas organizācijas savu pamatdarbību finansē ne tikai no regulāri saziedotajiem līdzekļiem, bet arī no ienākumiem no ziedotāju ieguldītajiem finanšu līdzekļiem vai materiālajām vērtībām. Tā ir būtiska priekšrocība, kas ļauj organizācijai saglabāt darbības stabilitāti neatkarīgi no ziedotāju aktivitātes, kas atkarībā no makroekonomiskās situācijas var būt mainīga. Protams, lai nevalstiskā organizācija savu sabiedrisko mērķu sasniegšanu varētu finansēt tikai no noguldīto finanšu līdzekļu ienākumiem, ir jātiek noguldītiem ievērojamiem ziedotāju līdzekļiem. Tomēr Latvijas novadu fondu sekmīgā pieredze rāda, ka var sākt arī no mazuma un pakāpeniski augt un paplašināties. Nevalstiskajās organizācijās ir pazīstams joks, ka finanšu krīze sākas katrā pirmdienā. Diemžēl daudzās no 9000 Latvijas nevalstisko organizāciju tā ir skumja patiesība. Tas ir ne tikai finanšu nestabilitātes izsaukts stress, kas nelabvēlīgi ietekmē nevalstiskas organizācijas darbību, sliktāk, ja organizācija ir spiesta pārtraukt darbību, jo nespēj ne sasniegt savus mērķus, ne apmaksāt elementārākos uzturēšanas izdevumus. Tādēļ, ja nevalstiskā organizācija ir orientēta uz darbību ilgtermiņā, tai laikus jādomā par neizskaramā kapitāla un rezerves fondu veidošanu, kas ļauj dažādot NVO pieejamos finanšu avotus. Talsu novada fonds un Valmieras novada fonds, kas neaizskaramo kapitālu veidošanu savās apkaimēs sāka no nulles, jau dažos gados to ir spējuši izveidot vairāku desmitu tūkstošu apjomā, kas jau pašlaik ir nopietns atsvars organizācijas finanšu stabilitātē. Tikpat svarīga kā neaizskaramā kapitāla un rezerves fondu veidošana jebkurai nevalstiskajai organizācijai ir finanšu avotu un ziedotāju loka dažādošana. Tas ir ne tikai svarīgs finanšu stabilitātes, bet arī NVO darbības neatkarības aspekts, kas ļauj sabalansēt organizācijas un ziedotāju intereses, novēršot pārmērīgu NVO atkarību no ziedotāju viedokļa, kas, protams, ir svarīgs, bet ziedotāju ietekmei vienmēr jāpaliek līdzsvarā ar nevalstiskas organizācijas patiesajiem sabiedriskā labuma mērķiem. Dažkārt uz finanšu loka dažādošanu NVO var mudināt ziedotāja uzstādījums, piemēram, ziedojums ar norunu, ka tiek piesaistīti arī citi ziedotāji. Es to sauktu par koncepciju, kuras ietvaros cilvēki, kas prot rīkoties ar naudu, palīdz cilvēkiem, kuri palīdz citiem cilvēkiem. AB.LV Sabiedriskā labuma fonds 2007. un 2008.gadā īstenoja programmas — gan atbalstot nevalstisko organizāciju ziedojumu piesaistes projektus, gan sadarbībā ar Baltijas un Amerikas Partnerattiecību programmu — sniedzot atbalstu neizskaramo kapitālu un rezerves fondu veidošanai. Šo programmu rezultātā desmit sekmīgas Rīgas un reģionu nevalstiskās organizācijas spēja piesaistīt 110 000 latu saviem labdarības projektiem, savukārt citas astoņas organizācijas palielināja savus neaizskaramos kapitālus un rezerves fondu par 130 000 latu. Saspringtā ekonomiskā situācija Latvijā un pasaulē nevalstiskajām organizācijām liek domāt ne tikai finanšu piesaistīšanas, bet arī efektīvas apsaimniekošanas virzienā. Ekonomiku vienmēr ir skārušas un skars lielākas un mazākas cikliskas krīzes, tāpēc ir svarīga pareiza nevalstiskā sektora finanšu līdzekļu organizācija, kas ļauj NVO sekmīgi pārdzīvot krīzes, darbojoties un palīdzot cilvēkiem ekonomiski grūtos laikos, kad NVO palīdzīgā roka bieži vien ir vajadzīga visvairāk. * Ar neaizskaramo kapitālu saprot nodalītu līdzekļu kopumu, ko organizācija iegulda finanšu instrumentos un izmanto tā nestos augļus organizācijas mērķu sasniegšanai. Pats ieguldītais kapitāls ir neaizskarams, organizācija var izmantot tikai kapitāla pieaugumu (to var izmantot arī kapitāla palielināšanai). Savukārt rezerves fonds šajā kontekstā ir atsevišķs finanšu uzkrājums tādā apjomā, kas var segt organizācijas izdevumus noteiktā laika posmā starp projektiem, kad organizācijai nav citu ienākumu (piemēram, 4—6 mēneši), vai kas var tikt izmantots projektu priekšfinansēšanai. Rezerves fondam ir jābūt atjaunojamam, t.i., organizācija ir atbildīga par noteikta minimuma uzturēšanu rezerves fondā.