Atbildot uz deputāta Miroslava Mitrofanova (PCTVL) jautājumu par starptautisko aizdevēju attieksmi pret Saeimas opozīcijas iesniegto likumprojektu, kas paredz Saeimas vēlēšanu gadā iesniegt budžeta projektu līdz 1.septembrim, Grifits vērsa uzmanību uz to, ka valsts budžeta veidošanu nevajadzētu sasteigt. Viņš klāstīja, ka šādu budžeta projekta iesniegšanas termiņu būtu iespējams noteikt, ja parlaments būtu vienots un pārliecinošs vairākums varētu vienoties par budžeta prioritātēm, tomēr pašlaik šāda vienprātība nav vērojama.
Grifits uzsvēra, ka nozīmīgākais būtu izvērst kvalitatīvas diskusijas par visām iespējām budžeta konsolidēšanai - gan par priekšlikumiem ienākumu palielināšanai, gan izdevumu samazināšanai. Ir skaidrs, ka pirms vēlēšanām iesniegtais budžeta projekts nebūs saistošs jaunajai valdībai, tāpēc lietderīgāk būtu nevis noteikt termiņu budžeta iesniegšanai, bet gan pārrunāt visus ar budžetu saistītos jautājumus, lai jaunajai valdībai būtu jau skaidras idejas, uz kurām balstīt budžetu, viņš sacīja.
SVF pārstāvis apliecināja, ka patlaban norisinās darbs pie tā, lai noteiktu nepieciešamās budžeta konsolidācijas apmēru nākamā gada budžeta veidošanai.
Tāpat Grifits apšaubīja opozīcijas iesniegto grozījumu Kredītiestāžu likumā saprātīgumu, ņemot vērā, ka tie varētu apturēt "Parex bankas" restrukturizāciju, kā arī būtiski apgrūtināt turpmāko lēmumu pieņemšanu saistībā ar kredītiestādēm. Viņš skaidroja, ka, restrukturizējot kādu uzņēmumu, nereti lēmumi jāpieņem ātri, taču rosinātās izmaiņas likumā šo procesu var apdraudēt.
Saeimai savukārt būtu jāpieņem tāds Fiskālās disciplīnas likums, kas nodrošinātu ilgtspējīgu fiskālo politiku un izveidotu saistošu vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru, aicināja Grifits.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sekretārs Jānis Lagzdiņš apstiprināja, ka parlaments patlaban intensīvi strādā, lai stiprinātu stratēģiskās attīstības plānošanu un pakārtotu fiskālo politiku Nacionālajam attīstības plānam.
Tikšanās laikā deputāti ar starptautisko aizdevēju pārstāvjiem pārrunāja arī Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piesaisti Latvijas ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Deputāte Baiba Rivža (Zaļo un zemnieku savienība) aicināja starptautiskos aizdevējus atļaut valdībai nodrošināt ES fondu projektu priekšfinansējumu un līdzfinansējumu, neieskaitot šos līdzekļus noteiktajā budžeta deficīta līmenī.
Tomēr ES finanšu palīdzības Latvijai misijas vadītājs Gabriele Džudiče atzina, ka šāda rīcība varētu raidīt negatīvus signālus par Latvijas nespēju izpildīt saistības, ko tā uzņēmusies. Saistību nepildīšana varētu radīt negatīvas ekonomiskās sekas, ko nespēs kompensēt ieguvums no ES fondu līdzekļiem, viņš teica, tomēr pauda viedokli, ka ES fondu apguvi izdosies kāpināt bez budžeta deficīta palielināšanas, jo pašlaik jau vērojamas ekonomikas atlabšanas pazīmes.
Starptautisko aizdevēju pārskata misija SVF un Eiropas Komisijas (EK) speciālistu vadībā izvērtē Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas un ar aizdevējiem noslēgto vienošanos izpildi. Misija ilgs līdz 4.jūnijam.