Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 18. novembris
Doloresa, Aleksandrs, Brīve

"The Economist" rakstā par krīzes sekām Latvijā piemin arī "Dienu"

Bezprecedenta starptautiskie centieni ir paglābuši Latviju, Eiropas Savienības (ES) vājāko ekonomiku, no katastrofas, tomēr situācija joprojām ir problemātiska, raksta "The Economist". Laikraksts izsaka pieņēmumu, ka vissatraucošākais krīzes simptoms ir notikumi laikrakstā Diena.

Finanšu krīzes karstumā pagājušā gada rudenī bankas sabrukums, valūtas krīze vai līdzīga nelaime Latvijā izraisītu postošu uzticības krīzi citur pasaulē. Pirmās to izjustu pārējās Baltijas valstis, kas tāpat cieš no plīsušajiem kredītu burbuļiem un piesaistītajiem valūtas kursiem. Latvijas bankrots skartu arī Zviedriju, kuras bankas neapdomīgi ir aizdevušas Baltijas valstīm, un varētu tālāk sašūpot nestabilās Austrumeiropas ekonomikas, piemēram, Ungāriju.

Pēc desmit mēnešiem un vairākiem miljardiem dolāru uzdevums ir prozaiskāks. Citas valstis, tajā skaitā Igaunija un Ungārija, ir nedaudz stabilizējušās. Zviedrijas bankas ir piesaistījušas miljardiem dolāru papildu kapitāla, lai arī par augstu cenu. Taču Latvija joprojām ir "smagās nepatikšanās". Ne valdība, ne vājā koalīcija, ne ārvalstu organizācijas - Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) - nevar vienoties, ko ar to iesākt, situāciju vērtē ietekmīgais starptautiskais izdevums.

Daži iemesli optimismam ir redzami. Pēc mežonīga krituma (18% šogad) 2010.gada beigās ekonomikai vajadzētu sākt augt. Importa sabrukums ir palīdzējis līdzsvarot tirdzniecības bilanci. Latvija, kam bija viens no pasaulē lielākajiem tekošā konta deficītiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), tagad uzrāda vienu no lielākajiem pārpalikumiem. Nacionālā valūta joprojām ir piesaistīta eiro. Patēriņa cenas un privātā sektora algas ir sākušas strauji krist, piemēram, apkures izmaksas galvaspilsētā Rīgā šoziem ir par trešdaļu zemākas.

Optimisti cer, ka Latvija būs līdzīga Honkongai - citai elastīgai ekonomikai ar fiksēto valūtas kursu -, kas pārdzīvoja Āzijas 1997.-1998.gada finanšu krīzi, krītoties algām un cenām, nevis atsakoties no valūtas piesaistes.

Kā raksta "The Economist", tas var arī nostrādāt. Baņķieriem, kas pagājušajā gadā pārliecinoši paredzēja devalvāciju un katastrofu, ir maz ko parādīt šajā sakarā. Lai gan aptaujas uzrāda lielu neapmierinātību ar Latvijas politiķiem, tās arī parāda stingru atbalstu - aptuveni divas trešdaļas no aptaujātajiem - valūtas piesaistes saglabāšanai.

Taču problēmas ir draudīgas. Valdība atklāti ķildojas ar centrālo banku. Desmit gadu ilgā nevērība pret valsts finansēm ir padarījusi valsti nespējīgu. Pat izsekot, kā nauda tiek tērēta, ir grūti, sūdzas SVF.

Vājā koalīcijas valdība, ko aizēno ietekmīgi magnāti un partiju baroni, nav spējusi panākt izdevumu samazinājumus, kas tika solīti par 11 miljardu dolāru palīdzības kredītu no SVF, ES un citiem aizdevējiem. Ir nepieciešamas valsts pārvaldes, kā arī tādu sabiedrisko pakalpojumu kā veselības aprūpes un izglītības reformas. Latvija nodarbina daudz vairāk skolotāju un ārstu, nekā tai ir nepieciešams. Neskatoties uz virsrakstiem par milzīgiem algu samazinājumiem, pārāk maz ir noticis. SVF ir dusmīgs par diviem ārpusbudžeta fondiem, ko valdība ir noklusējusi.

Oktobra sākumā premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL), likās, izvairījās no izdevumu samazināšanas un nodokļu paaugstināšanas, kas nepieciešama, lai 2010.gadā nodrošinātu budžeta deficītu 8,5% apmērā no IKP. Tas izraisīja bargus pārmetumus. Zviedrijas finanšu ministrs Anderšs Borjs izteicās, ka starptautiskā pacietība ir ierobežota - viņa valstij un tās Ziemeļvalstu partnerēm 2010.gada sākumā jāpiešķir Latvijai desmit miljardi Zviedrijas kronu. ES monetāro jautājumu komisārs Hoakins Almunija šonedēļ atlidoja uz Rīgu, lai izteiktu bargu brīdinājumu, ka ir nepieciešami tālāki samazinājumi. Dombrovskis tagad, šķiet, atkal runā prātīgu valodu.

Taču daudzi, īpaši Starptautiskajā Valūtas fondā, šaubās par valdības spējām vai gribu panākt nepieciešamās reformas. Daži SVF iekšienē domā, ka devalvācija ir neizbēgama. Taču citi ekonomisti uzskata, ka kaitējums uzticamībai būs lielāks nekā ieguvums, ko dos konkurētspējas pieaugums. Un neviens nevēlas uzspiest devalvāciju valstij, kura to negrib.

Iespējams, vissatraucošākais krīzes simptoms ir valsts vadošā laikraksta "Diena" sabrukums pēc tam, kad to smagi skāra reklāmas ieņēmumu kritums. Laikraksta vadošie žurnālisti iesniedza atlūgumus, kad tas tika pārdots Londonā bāzētai kompānijai "Blackfish Capital", kura atsakās atklāt, vai tā ir faktiskā īpašniece. "Dienas" fani baidās, ka rīks, kas kādreiz bija kā pletne vietējiem tumšo darījumu veicējiem, tagad ir uzpirkts.

Jebkurš ilgtermiņa risinājums būs saistīts ar augošo privātā sektora parādu slogu. Kopš krīzes sākuma privātā sektora ārējais parāds ir pieaudzis līdz vairāk par 130% no IKP. Valdība koķetē ar likuma izmaiņām, kas ierobežotu kredītņēmēja atbildību ar ķīlas vērtību. Citās valstīs ir līdzīgi likumi un maz ir tādu, kas apstrīd, ka baņķieri daļēji ir vainojami problēmās. Taču valstij, kura ir atkarīga no ārvalstnieku gatavības turpināt kreditēšanu, noteikumu maiņa šobrīd ir riskanta.

Tikmēr krīze kaitē valsts uzticamībai pašu mājās un ārvalstīs. Aizsardzības struktūras vēlētos, lai Baltijas valstīs pirmo reizi notiktu lieli NATO sauszemes manevri. Krievija nesen sarīkoja pie Baltijas robežām pēdējos gados lielākos manevrus. Taču aizsardzības izdevumu samazināšana rada šaubas par Latvijas spējām izpildīt savas saistības pret aliansi. Atsevišķi vadoši Latvijas politiķi, tajā skaitā bijušais premjerministrs, attīsta ciešākus sakarus ar Krieviju.

Igaunija un Lietuva steidzīgi mēģina diferencēties no sava kaimiņa. Šajās valstīs, protams, nav tādas pašas politiskās problēmas, tomēr abām tām jāsaskaras ar sāpīgām korekcijām un nepieciešams saglabāt ārvalstu uzticību. Igaunija cer, ka ES to par valsts finanšu sakārtošanu atalgos ar paātrinātu eiro ieviešanas plāna apstiprināšanu, kas ļaus pievienoties eirozonai jau 2011.gadā.

"Taču kur tas atstās Lietuvu, kas ne tuvu nav savu finanšu sabalansēšanai un par augstu cenu aizņemas no privātiem kreditoriem, nevis vēršas pie SVF?" jautā "The Economist".

Ārvalstnieki ir sarežģīta sprieduma priekšā. Vienas Baltijas valsts zaudējums varētu tikt uzskatīts par negadījumu. Divu zaudējums jau būtu vieglprātība.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas