RD balstījusies uz izteikumiem
“Jānorāda, ka pieteikums un paziņojums liecina, ka pasākuma organizatora mērķis nav rasisma vai nacisma ideju sludināšana, tāpat nav vērsts pret kādu no nācijām. Pasākuma organizatoru norādītais mērķis – latviešu patriotu godināšana – ir pieļaujama jebkurā kalendārajā dienā. Nebūtu pamata apgalvot, ka šāds pasākums var notikt vienīgi 11.novembrī vai 18.novembrī,” norāda V.Poķis. Viņš gan nenoliedz, ka pieteicējs ir izmantojis konkrēto datumu un vēsturiskos notikumus 1941.gada jūnija beigās un jūlija sākumā, lai pievērstu uzmanību savam pasākumam. Lietas izskatīšanā tam ir tikai sekundāra nozīme, ja netiek pierādīts, ka pasākuma mērķis ir nacisma ideju sludināšana.
Viņš uzsver, ka tiesai bija jāvērtē RD aizliegumā ietvertais pamatojums, kas lielā mērā balstījies uz dažādiem gājiena pieteicēja izteikumiem RD komisijas sēdē. No šiem izteikumiem RD lēmumā secināts, ka pasākuma mērķis ir vērsts uz nacionālā un, iespējams, arī rasu naida kurināšanu. “Taču lēmumā nav norādīti nekādi apstākļi, uz kuru pamata izdarīti minētie secinājumi. Pieteicējs tiesas sēdē arī noliedza, ka būtu paudis rasistiskus uzskatus vai būtu vēlējies sludināt nacisma ideoloģiju,” norāda V.Poķis.
Viņš savā atbildē arī raksta, ka sēdes norise RD neesot protokolēta, līdz ar to tiesai bijusi ievērojami apgrūtināta iespēja pārbaudīt, kādus tieši izteikumus pieteicējs pauda un kā šie izteikumi attiecas uz konkrētā pasākuma mērķi. “Līdz ar to iestāde pēc būtības nav nodrošinājusi pierādījumus gājiena aizlieguma pamatojumam. Tostarp lēmums nesatur jebkādu informāciju no drošības dienestiem par pasākuma organizatora personību un iespējamiem apdraudējumiem,” raksta V.Poķis.
Mits: policija apgāja tiesas lēmumu atļaut gājienu
Faktiski izjaucot ceturtdien organizēto gājienu, ko iepriekš bija sankcionējusi tiesa, tiesībsargājošās iestādes apgāja likumā noteikto procedūru gājiena atļaušanai vai aizliegšanai. Šādu viedokli Dienai pauž tiesību eksperts Mārtiņš Mits. Aizturot organizatoru ar mērķi nepieļaut gājiena norisi - tas nav veids, kā risināt jautājumu par gājiena atļaušanu vai aizliegšanu.
M.Mits aicina nošķirt notikuma emocionālo vērtējumu no juridiski korektas rīcības. Viņš pagaidām atturas vērtēt tiesas lēmumu, jo tas būtu pārsteidzīgi. To varēs vērtēt tad, kad būs redzama argumentācija, saka M. Mits. Viņš gan pieļauj, ka acīmredzot tiesas rīcībā nebija Drošības policijas argumentācija, kāpēc gājiens būtu aizliedzams no drošības aspekta.
Muižnieks: tiesa kļūdījās
Tiesa kļūdījās, atļaujot pasākumu, kurā vairāki desmiti cilvēku vēlējās atzīmēt 1941. gada 1.jūlijā notikušo Vācijas
karaspēka ienākšanu Rīgā, uzskata Nils Muižnieks no Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta. Ja ierakstām internetā Ulda Freimaņa vārdu, viņš parādās ar antisemītiskiem plakātiem rokās, tāpat Igors Šiškins un Viktors Birze, norāda eksperts. “Tie ir īsti nacisti,” viņš vērtē.
“Godināt leģionārus ir viens, bet slavināt nacistu ienākšanu Rīgā ir kaut kas pavisam cits. Viņu mērķi un konteksts pasākumam ir pavisam cits,” uzsvēra N.Muižnieks. Pārsteigusi arī Drošības policijas rīcība, kas nāca klajā ar ieteikumu aizliegt pasākumu tikai pēc gājiena pieteicējiem pozitīvā tiesas sprieduma.
N.Muižnieka praksē tas ir pirmais gadījums, kad notiek atklāta nacistu slavināšana. Viņš uzskata, ka turpmāk Latvijā jābūt gataviem, ka šādas akcijas tiks izvērstas arī citos vēsturiskos datumos, tāpēc tiesnešiem un ekspertiem vajadzētu izvērtēt šīs lietas
apstākļus.
“Tiesa nav nekļūdīga,” atbildēja eksperts uz jautājumu, kā vērtēt policijas rīcību, kas liedza notikt gājienam, lai gan to bija atļāvusi tiesa.
Vakar Vecrīgā tika pieteikts gājiens no Okupācijas muzeja līdz Brīvības
piemineklim, ko rīkoja biedrības Gustava Celmiņa centrs biedri un
atbalstītāji. Viņi vēlējās atzīmēt 1941. gada 1.jūlijā notikušo Vācijas
karaspēka ienākšanu Rīgā. Policija gājienu apstādināja, tam īsti
nesākoties, organizētāji tika izolēti. Gājienu un ziedu nolikšanu
negribēja pieļaut Rīgas dome. Organizētāji to pārsūdzēja un tiesa
pasākumu atļāva.
(turpinājums sekos)