Valsts prezidents Valdis Zatlers maijā lūdza tiesībsarga Apsīša vērtējumu par starptautiskās cilvēktiesību aizstāvības organizācijas "Amnesty International" atzinumu.
Organizācija savā gadskārtējā ziņojumā par 2008.gadu kritizē Latviju par nepilsoņu, imigrantu un homoseksuāļu diskrimināciju.
Organizācija arī pauž bažas par Latvijas varas iestāžu nespēju adekvāti reaģēt uz rasistiskiem noziegumiem, kas vērsti pret čigāniem un imigrantiem, un norāda uz vairāku nacionālo likumu trūkumiem.
Ziņojumā uzsvērta lielas sabiedrības daļas un amatpersonu naidīgā attieksme pret seksuālajām minoritātēm un tiek kritiski vērtēti arī necilvēcīgie apstākļi Latvijas ieslodzījuma vietās.
Tiesībsarga birojs aģentūrai BNS atļāva iepazīties ar tiesībsarga atbildi Zatleram, kur attiecībā uz organizācijas minēto bezvalstnieku diskrimināciju minēts, ka tiesības Latvijas nepilsoņiem piedalīties politiskajos procesos, konkrēti Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, ir tiesībpolitisks, nevis tiesību jautājums, jo vēlēšanu tiesību piešķiršana ir katras valsts iekšējās kompetences jautājums.
Tiesībsargs pārbaudes lietas ietvaros par atšķirībām Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesībās nav konstatējis, ka ierobežojums atsevišķus amatus publiskajā sektorā ieņemt tikai Latvijas pilsoņiem būtu prettiesisks.
Vienlaikus Apsītis uzsver, ka tiesībsargs atzinis par nesamērīgu un prettiesisku nepilsoņiem uzlikto ierobežojumu iegūt zvērināta advokāta statusu.
Tiesībsargs arī norādījis uz nesamērīgu nepilsoņu tiesību ierobežojumu ieņemt vairākus amatus privātajā sektorā. Tiesībsargs atzinis par nepamatotiem ierobežojumus privatizēt zemi un veikt darījumus ar nekustamo īpašumu.
Analizējot nepilsoņu tiesību ierobežojumu atbilstību cilvēktiesībām, esot jāņem vērā tiesiskais un vēsturiskais situācijas konteksts, kā arī nepilsoņa statusa specifika Latvijā. Esot jādomā arī par tālredzīgiem tiesiskiem risinājumiem nākotnē.
Attiecībā uz organizācijas ziņojumā norādīto nepieciešamību atvieglot naturalizācijas noteikumus Latvijā dzimušajiem Latvijas nepilsoņu bērniem un vecāka gada gājuma cilvēkiem tiesībsargs norāda, ka Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem pilsonība pienākas bez naturalizācijas, bet vecāka gada gājuma cilvēkiem un invalīdiem likums paredz atvieglotus naturalizācijas nosacījumus.
Tiesībsargs savā atzinumā ir norādījis uz nepieciešamību vienkāršot birokrātisko procedūru pilsonības piešķiršanā Latvijā dzimušo nepilsoņu bērniem.
"Amnesty International" ziņojumā ir norādīts, ka rasistiski motivēti uzbrukumi turpinās un atbildīgo institūciju reakcija uz tiem ir neadekvāta.
Tiesībsargs atbildē Zatleram skaidro, ka par rasu naidu ierosināts un izskatīts salīdzinoši neliels krimināllietu skaits, kaut gan, kā izriet no pētījumiem, personas ar rasu naidu saskārušās daudz biežāk.
Policisti diskusijās par cilvēktiesību jautājumiem norādot, ka bieži rasu naida dēļ cietušās personas atsakās rakstīt iesniegumu, kas, iespējams, ir skaidrojams ar nevēlēšanos piedalīties sarežģītajā tiesību aizsardzības mehānisma realizācijā vai neticību, ka šis jautājums tiks ātri risināts.
Tiesībsargs uzsver - lai arī atbildīgo institūciju sniegtā statistika par kriminālprocesiem, kas ierosināti par rasu un nacionālās vienlīdzības pārkāpšanu palielinās, tiesībsargs saskata nepieciešamību likumsargiem papildināt zināšanas par naida noziegumiem, lai spētu tos efektīvāk identificēt.
Tiesībsargs pērn ir saņēmis arī vairākus iesniegumus par romu diskrimināciju. Lai gan šīs etniskās grupas pārstāvju iesniegumu nav daudz, tas tomēr neliecinot, ka romu tautības cilvēki nesaskaras ar diskrimināciju sabiedrībā pastāvošo aizspriedumu dēļ. Tiesībsarga pētījums liecina, ka lielākā daļa romu tautības personu joprojām ir sabiedrības marginalizēta.
Attiecībā uz lesbiešu, geju un transpersonu tiesībām "Amensty International" norāda uz sabiedrības un politiķu neiecietīgo attieksmi pret šo sabiedrības pārstāvju kopienu Latvijā, it sevišķi saistībā ar ikgadējo praida norisi.
Lai gan tiesībsargs pērn ir saņēmis tikai dažas sūdzības par diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ, kā arī sūdzību par personas tiesību ierobežojumu saistībā ar dzimuma maiņu, šī statistika, iespējams, neliecina par patieso šīs sabiedrības daļas stāvokli. Ņemot vērā sabiedrībā pastāvošos aizspriedumus un negatīvo attieksmi, daudzi homoseksuāli cilvēki slēpjot savu seksuālo identitāti, baidoties kļūt par upuriem.
Attiecībā uz "Amnesty International" izteiktajiem iebildumiem saistībā ar apstākļiem ieslodzījuma vietās tiesībsargs informē, ka Tiesībsarga biroja darbinieki regulāri veic vizītes uz cietumiem un lielākajā daļā to būtiski pārkāpumi nav konstatēti.
Tomēr ir dažas ieslodzījuma vietas, piemēram, Jēkabpils cietums, kur pārbaudes vizītes veikšanas laikā tika konstatēti būtiski pārkāpumi.
Cita situācija ir attiecībā uz apstākļiem policijas pārvalžu īslaicīgās aizturēšanas vietās un atskurbtuvēs.
Lielākajā daļā aizturēšanas vietu apstākļi ir uzskatāmi par pazemojošiem, un jautājums par jaunu policijas pārvalžu ēku būvniecību risinoties ļoti lēni. Piemēram, lielākajā daļā aizturēšanas vietu nav sanitārā mezgla, izņemot kameras stūrī esošu spaini, aizturētajiem nav pieejas dienas gaismai un netiek nodrošinātas pastaigas.
Tomēr tiesībsargs norāda, ka nevienā no pārbaudes vizītēm netika konstatēti pārkāpumi, kas būtu saistīti ar vardarbības lietošanu pret aizturētajiem.
Tiesībsargs atbildē Zatleram gan uzsver, ka patlaban nav noregulēts jautājums par atskurbtuvēm. Ņemot vērā, ka atskurbtuvju tiesiskais statuss nav noteikts nevienā no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, pašreiz personu ievietošana atskurbtuvēs ir uzskatāma par prettiesisku brīvības atņemšanu.
Šis jautājums jau ilgstoši tiek risināts dažādās darba grupās, tomēr sarunu dalībnieki nav vienojušies, kura institūcija varētu uzņemties atbildību par atskurbtuvēm.