Uģis Gruntmanis: Studenti, rektori, zinātnieki un politiķi, lūdzu, izlasiet!

Tas ir viens ārprāts, ka mūsu valdība kaut ko tādu pieļauj. Kad mēs beidzot tiksim no tiem birokrātiem vaļā un ievēlēsim cilvēkus, kas strādā ar galvu nevis ar pakaļkājām. Cik ilgi mēs gribam muļlāties par to dubļu grāvi, kurā esam iekūlušies.

P.S. Atcerējos! GUSTAVO Dudamels! Lielisks talants, ģēnijs!

Lielisks raksts! Ir vajadzīgs "skats no malas", jo esam par daudz iegrimuši bijušajā padomijas izglītības sistēma, bet rāpjoties no tās ārā, gāžamies pretējā grāvī... Kaut nu būtu kaut nedaudz tie "gaišie prāti", kas domātu par jautājumu KOPUMĀ! Pagaidām nav...

Paldies par Jusu komentaru. Es nedomaju ka Arnolds Svarcnegers ir socialists, vins ir republikanis. Kalifornijas stata ir viena milziga problema, ka tikai 30% no kopejas stata naudas kontrole stata parlaments, dazadu likumu del. Ar Kalifornijas universitati tam maza sakara, jo ta nenoliedzami ir viena no pasaules labakam universitatem, un sanem daudz par maz stata atbalstu. Daudzi zinatnieki no savu petijumu naudas uztur so universitati un maksa sev un saviem lidzstradniekiem 100% algas no savas grantu naudas, zinama mera tapec ka Kalifornija ir tik skaista vieta kur dzivot. Es Jums piekritu, ka kopet nedrikst, un uz to neaicinaju, taci ir janalize labakas sistemas, un japanem labakais. Ja Jums ir lielaka interese par Daniju, ludzi izlasiet The Copenhagen Consensus Foreign Affairs septembra numura, ceru ka Jums mainisies uzskats par Daniju ka valsti, jo Denmark has forged a social and economic model that couples the best of the free market with the best of the welfare state, transcending tradeoffs between dynamism and security, efficiency and equality. Other countries may not be able to simply copy the Danish model of social democracy, but it nonetheless offers important lessons for governments confronting the dilemmas of globalization. Par Teksasas universitati Jums absoluti nepiekritu, ta ir stata universitate, saprotams ka Teksasa in neskaitamas privatas universitates ka Rice, Baylor un citas

Jebkuras Kalifornijas stila reformas (starp citu štats, kas ir igstoša bankrota priekšā savas sociālistiskās orientācijas dēļ) uzliek ārkārtīgi lielu slogu nodokļu maksātājiem. Latvijā ir jāveic jebkuras pareizas reformas izglītībā, kas neprasa līdzekļus sākotnēji, bet pēc tam. Nav akli jāimitē tur Kalifornija, Dānija vai kāda cita pusbankrotējuša "paradīze". Ir nopietni jāsaprot, kā tikt uz priekšu. Latvijā ir daudz gudru cilvēku - problēma ir tā, ka Latvijas vidē ir paradums nevis dot un audzēt, bet nogrābt cik vien daudz var - tas ved pie pagrimum un bezmērķīgu līdzekļu izšķērdēšanas...Stulbās kopējās departamenta balsošanas jaunām pozīcijām LU gan ir aplamas - ASV jaunos profesorus uzņem speciāli atlasīta profesoru komisija. Ja departaments balso kopēji - tad tā ir grupa, kas stutē viens otru, lai izdzīvotu. Izglītības un zinātnes attīstība ir otrā vietā. Es zinu, jo esmu to piedzīvojis. Starp citu, Teksasas universitāte ir privāta.

Paldies Uģim Gruntmanim par pamatīgu rakstu. Varam, protams, diskutēt par detaļām. Latvijai ar nelielu iedzīvotāju skaitu desmitiem valsts apmaksātu augstskolu ir par daudz, jo lielu daļu no finansējuma taču aprij nenormāli uzpūstais administratīvais aparāts, kas pamanās - likumīgi! - vēl manipulēties ar koeficientiem, pabalstiem, prēmijām, lepni iekārtotām darba telpām (LLU ir, piemēram, komunikāciju departaments ar 15 darbiniekiem! Ko viņi dara? LU ir departamenti ar grūti izprotamiem nosaukumiem. Ko dara Attīstības un sattīstības departaments?). Grūti saprast, kāpēc privātajām augstskolām valsts vēl piešķir savu finansējumu - dot t.s. budžeta vietas. Valstī ir jāveic nopietns studiju programmu audits. Vienu un to pašu politoloģiju māca vairākās augstskolās (un nav jau noslēpums, ka šodienas politoloģijas "korifeji" ir kādreizējie zinātniskā komunisma un PSKP vēstures docētāji un "speci"), pedagoģiju māca LU Pedagoģijas fakultātē, ēkā, kas atrodas Jūrmalas gatvē, to pašu pedagoģiju apgūst kvartālu tālāk RPIVA. Kultūras akadēmija tika izveidota Atmodas gaisotnē. Studentus un pasniedzējus tā nosūca no Mūzikas akadēmijas (toreiz Konservatorijas) un LU. Vēl tagad vieni un tie paši pasniedzēji staigā no Raiņa bulvāra uz Ludzas ielu un atpakaļ. Vai tā ir finansiāli izdevīgi Latvijas valstij? Medicīnu mācās gan RSU, gan LU. Vai tas finansiāli ir izdevīgi Latvijas valstij? Tik daudz prāta gan vēl ir, ka mūziķus, gleznotājus, tēlniekus sagatavo tās pašas "vecās" augstskolas ar bagātām tradīcijām. Galu galā - kad IZM tiks atstāti - augstākais - 10 ierēdņi, kas reāli, skaidrām galvām kārtos ierēdņu lietas? Citādi - simtiem ļaužu sešstāvu namā, kabinets uz kabinetu ar visdīvainākajiem nosaukumiem - un ? Kam tad ir vajadzīga izglītības ierēdniecība, kas nejēdz saprast un izlīdzsvarot valstij nepieciešamo speciālistu skaitu ar piedāvātajās vienās un tās pašās studiju programmās studējošo skaitu (par tēmu, piemēram, cik Latvijai nepieciešami "politologi" un citi "speci"). Kā IZM ierēdņi var akceptēt , piemēram, maģistrantūras studiju programmas, kuras vada un kurās pārsvarā docē mācībspēki ar maģistra, nevis doktora grādiem, kā to nosaka Augstskolu likums? Smags jautājums, ar kuru var izpelnīties belzienus no studentu puses, ir studējošā intelektuālā gatavība studēt. Nav jau nekāds noslēpums, ka liela daļa studējošo ar savu sagatavotību nav piemēroti akadēmiskām studijām. Ir taču gadījumi, kad augstskolas students pareizi neprot savā dzimtajā valodā uzrakstīt vienkāršu paplašinātu teikumu! Intelektuālā mazspēja, vāja iepriekšējā sagatavotība ļoti bieži iet roku rokā ar agresivitāti. Aprobežota cilvēka agresivitāte paģēr dot diplomu par viņa samaksāto naudu! Esmu taču samaksājis! Tāds intelektuāli vājspējīgs nākamais žurnālists, politologs, daudzprofila pedagogs varbūt ērtāk justos profesionāli tehniskajā koledžā, kur būtu iespējas modernā veidā apgūt profesionālas galdnieka, šuvējas, celtnieka, montētāja un tml. iemaņas, lai varētu rosīties darba tirgū. Tātad runa ir par to, ka augstskolām nevajadzētu pārvērsties par masu skolām, publiskām skolām, kur izglītoties var jebkurš. Ir nepieciešama atlase - vai studētgribētājs var būt labs nākamais ārsts, skolotājs, arhitekts, būvinženieris. Tad arī augstskolu skaits Latvijas valstī izkristalizēsies pats par sevi.

Piedodiet, autor, taču zinātniekiem ir vienkārši jāmūk no šejienes prom neatskatoties, jo ļaužu masas drīz būs tā apstrādātas, ka gribēs nolinčot i zinātniekus, i kultūras darbiniekus, i citus "liekēžus". Sapnis par Latviju kā kultūras un zinātnes valsti nav dzīvotspējīgs, jo tautai tas nav vajadzīgs.

1. atbilde sh, vai Jus ludzu varetu but precizaks/ka, kuri ir tie piemeri no Eiropas un ASV kas ir panemti un kuri nedarbojas? Kuras ludzu ir tas aprindas, kas grib parnemt augstakas izglitibas sistemu tikai pelnas nolukos, par to butu nopietni jaruna, ja Jums ir datu ka tas tiesam ir. Jus rakstat anonimi, ludzu izsakieties, varbut tada veida varam kaut ko palidzet. 2. atbilde 11:08, vai Jums ir objektivi dati ka ja parekina uz iedzivotaju skaitu, ka mums ir vairak pasaules talantu? Vai Jus ludzu varetu pateikt kadi ir sie cipari? Skaidrs ka mums visiem liekas ka musu pasu berns ir loti labs, tacu subjektivitate sai diskusija ir par daudz, mums visiem vajag pamatot savu sacito ar objektiviem datiem. Velreiz paldies visiem kas lasija un komenteja.

beidz kasities

vēlreiz par mākslas augstskolām. nezinu, vai latvijas sitācija būtu salīdzināma ar asv vai angliju. kaut vai tāpēc, ka ja parēķinam procentuāli uz iedzīvotāju skaitu, cik pasaules līmeņa talantu mazā un provinciālā latvija ir devusi mūzikā (pie tam gan latviešu gan krievu izcelsmes), tad gribot negribot ir jāizdara secinājums, ka mūsu mūzikas izglītības sistēma ir labāka kā citiem. un te jau vairs nav būtiski, vai labāk apmāca, vai dod labākās iespējas "sevi atrast". tā kā manuprāt, tomēr būtu muļķīgi šajā izglītība kaut ko mainīt.

izlasot, vīzija un cerības uz sakārtotu izglītības sistērmu ir fantastiskas. bet tas būtu tā, ka tagad atkal visus nograujam un tad buuveejam par jaunu! akceptējami. bet vai nesanāks kā ar visu Latvijā??

Kārtējais variants, visur ir labāk kā šeit. Ņemot piemēru no Eiropas un ASV nekur tālu neesam tikuši, kas der aitai neder vilkam. Ir protams arī pāris labas lietas minētas, tomēr zināmās aprindās nav nekāds noslēpums ka augstskolu līdzekļu centralizēšana tiek bīdīta, lai visiem zināmai cilvēku grupai būtu vieglāk tos kontrolēt un ne jau izglītības vārdā. Neaizmirsīsim arī nekustamos īpašumus kuri "atbrīvosies" pēc nelielas augstskolu telpu reorganizācijas...

Par cenu Kalifornijas universitate peikritu, ta ir butiski augstaka neka Teksasas universitate. Rakstitajam "bedre" atvainojos ja makslas akademija uznem studentus tikai budzeta vietas, jo visu informaciju ieguvu no izglitibas ministrijas publiceta par 2008 gadu, varbut kadam vajadzetu to lugt mainit. Es neapstridu, ka jau raksta to rakstiju, ka daudzas makslas skolas ir atseviski no universitatem, tacu nekadi nevaru piekrist tam ko rakstat, ka "jebkura kaut cik sakarīga un kvalitatīva mākslas austskola vienmēr ir autonoma". Ja paskatas pasaules makslas skolu reitinga, tad makslas skola kas atrodas pirma vieta ir Slade School of Fine arts, kas ir UCL sastava (University College of London), turpat ir Yale School of Fine arts un citas, tacu ka jau rakstiju daudzas ar universitatem nav saistitas ka Rhode Island School of Design, Pratt Institute, Camberwell College of Arts un tt, daudz svarigak lai augstskolas butu skaidrs par ko kas tiek maksats un tiek nodrosinata studentiem apmaciba laba limeni (to ir jagrib un javar objektivi izmerit) Rothko Yale macijas: English, French, European history, elementary mathematics, physics, biology, and economics, the history of philosophy, and general psychology, visu kas vina jaunajam pratam tani laika likas interesanti. Pirmo gadu vinam apmaksaja universitate, otro vins maksaja pats stradajot dazadus "sana" darbus kas bija loti gruti. Tani laika Yale bija anti-semitiska, kura macijas tikai baltas rases viriesi, un vinam tas nepatika. Tadel ari rakstiju, ka notiekot izmainam Yale ne tuvu vairs nav tada sodien kada ta bija un tas ir fanatstiski.

haha, lieliskā jēlas universitāte ar tās pasaulsavenajiem māksliniekiem... - 1) marko rotko jēlas universitātē mācījās visko, tikai ne mākslu, par mākslu viņš tad vēl nedomāja; 2) marko rotko no jēlas universitātes izlidoja jau otrajā mācību gadā. otrkārt - latvijas mākslas akadēmija jau trešo gadu uzņem studentus tikai budžeta vietās. informācija par mācību maksu ir novecojusi. treškārt - jebkura kaut cik sakarīga un kvalitatīva mākslas austskola vienmēr ir autonoma. diezvai universitātei mākslas studenti būs prioritāte. ja mākslas, mūzikas un kultūras akadēmijas tiks paliktas zem universitātes, tad, iespējams, tajā pašā izslavinātajā erasmus programmā universitāte aizsūtīs pa vienam studentam no "filiāles"... vispār - kas tās par nenormālākā kvantuma atsaucēm uz asv? vai autoram liekas, ka latvija ir valsts, kurai pieder naudas drukājamā mašīnīte?? divi pilnīi nesalīdzināmi lielumi..

Mazlitiņ neskaidrība ciparos - izglītība Kalifornijas Štata Universitātē gadā man izmaksā aptuveni 17 000 $ maģistra programmā. Protams, ir pieejamas dažnedažādas stipendijas, kas atvieglo studēšanu. Un tā tas ir visās specialitātēs.