Revīzija veikta par laika periodu no 2005.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 1.jūlijam. Revidenti pētījuši apvienības "Apsardze", Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu biroja, Galvenās kārtības policijas pārvaldes Sabiedriskās drošības pārvaldes 3.biroja, Finanšu vadības biroja grāmatvedību, pārbaudot lielākos ieņēmumu veidus.
Secināts, ka apvienības "Apsardze" darbība neatbilst Valsts pārvaldes likumam un Komerclikumam, kas noteic, ka komercdarbību var veikt komersants, kas reģistrēts Komercreģistrā. Apvienība "Apsardze" veic komercdarbību, sniedzot klientiem apsardzes pakalpojumus brīvā tirgus apstākļos, konkurējot ar privātām apsardzes firmām, nevis nodarbojas ar publiskajiem pakalpojumiem. Apsardzes pakalpojumus apvienība sniedz bez Ministru kabinetā apstiprināta cenrāža, netiek arī veikti aprēķini par apsardzes pakalpojumu cenu, pašizmaksas aprēķini katram objektam, kā arī netiek uzskaitītas izmaksas, kas rodas, pēc izsaukuma izbraucot uz katru apsargājamo objektu.
Līgumos ikmēneša maksājums tiek noteikts, pusēm vienojoties, un tas nav pamatots ar objekta apsardzes izmaksu tāmi.
Revīzijā konstatēts, ka Valsts policijā maksas pakalpojumi tiek sniegti bez likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajā kārtībā apstiprinātiem cenrāžiem, izņemot divus ieņēmumu veidus - transporta līdzekļu vadītāju pārbaudi ar alkohola kontroles aparātu un lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadājumu pavadīšanu.
Pārbaudot Sabiedriskās drošības pārvaldes 3.biroju, kas nodrošina lielgabarīta un smagsvara transportlīdzekļu pavadīšanu, secināts, ka aprēķini par lielgabarīta un smagsvara kravu pārvadāšanas izdevumiem tiek sagatavoti brīvā formā un tos vienpersoniski paraksta biroja rotas komandieris vai viņa vietnieks.
"Aprēķinu pareizības pārbaude netiek veikta, kas rada risku, ka samaksas noteikšanā par pakalpojumu var rasties kļūdas," norādīja Ulmane.
Netiekot veikta uzskaite par lielgabarīta vai smagsvara transportlīdzekļu pavadīšanā izmantotā autotransporta faktiski nobrauktajiem kilometriem un izlietoto degvielu, tā nenodrošinot kontroli par saņemtās samaksas atbilstību faktiskajiem izdevumiem, kas saistīti ar transportlīdzekļu pavadīšanu.
Pastāvot arī risks, ka Valsts policija pilnā apjomā nesaņem plānotos pašu ieņēmumus par šoferiem veiktajiem alkohola testiem. Normatīvie akti neparedz kārtību, kādā iekasējama maksa par alkohola ietekmes pārbaudi, ko veic policijas darbinieks. Saskaņā ar Ceļu policijas reģistra datiem pērn iekasēti 49 tūkstoši latu un šā gada pirmajā pusē - 10 tūkstoši latu.
Savukārt Valsts policijas grāmatvedības uzskaitē redzams, ka 2005.gadā saņemts 51 tūkstotis latu, bet šogad - 17 tūkstoši. Tas liecina, ka informatīvajā sistēmā netiek ievadīti visi dati, savukārt policijas grāmatvedībā tiek uzskaitītas tikai faktiski saņemtās summas, bet nav informācijas par izrakstīto un neapmaksāto kvīšu skaitu.
Valsts policija nekontrolē arī Narkoloģijas valsts aģentūras saņemto maksājumu atbilstību faktiski veikto medicīnisko pārbaužu skaitam, kuras aģentūra veikusi pēc Valsts policijas nosūtījuma un par kurām nav norēķinājies pārbaudāmais. Nepastāv saraksti ne par cilvēkiem, kuri nosūtīti uz pārbaudi, ne par cilvēkiem, kuriem pārbaude veikta, bet viņi paši par pakalpojumu nav samaksājuši.
Savukārt ekspertīžu birojs maksas pakalpojumus, piemēram, paternitātes noteikšanu, izmantojot DNS, vītņstobru ieroču atšaušanu un pirotehnikas izpēti, sniedz bez apstiprināta cenrāža un ekspertīžu tarifi nav aktualizēti septiņus gadus, nav arī aprēķināta pakalpojumu pašizmaksa. Pastāvot risks, ka sniegto maksas pakalpojumu pašizmaksa ir augstāka par saņemto samaksu par pakalpojumu.
Revīzijā arī konstatēts, ka pērn trijos gadījumos samaksa par DNS analīžu veikšanu iekasēta mazāka nekā noteiktie 210 latu. "Šāda situācija liecina par vāju iekšējās kontroles sistēmu, kas nenodrošina pilnīgu maksas pakalpojumu ieņēmumu iekasēšanu," atzīmēja Ulmane.
2005. un 2006.gada valsts budžetā plānotie Valsts policijas pašu ieņēmumi ir 6,3 miljoni latu. 2005.gadā pašu ieņēmumu plāns izpildīts par 92%, savukārt 2006. gada pirmajā pusgadā - par 48%. Lielākā daļu no pašu ieņēmumiem ir apvienības "Apsardze" ieņēmumi, kopumā iekasējot 5,4 miljonus latu.