Varētu apstāties zinātnisko grantu projektu finansēšana

Bet šis lielbudžeta projekts arī ir vajadzīgs, jo tas ir ieguldījums nākotnē.

Finansējuma sarukums atstās negatīvu iespaidu uz zinātnes un valsts attīstību.Esošie zinātnieki meklēs darbu ārzemēs, jauni klāt nenāks. Krīzes apstākļos prātīgāk būtu ieguldīt naudu zinātnē un prasīt no tās risinājumus valsts krīzes pārvarēšanai. Ietaupīt pareizāk ir apturot pompozus valsts svētkus, apturēt lielbudžeta projektus bez kuriem mēs šodiem varam iztikt u.tml.

Kad biju students, man bija stipendija no universitātes 80Ls mēnesī, no 2007.gada jūnija līdz 2008.gada augustam bija Eiropas Sociālā fonda stipendija 300Ls mēnesī un no šī gada sākuma zinātniskā asistenta alga 128Ls pirms nodokļu nomaksas. Tad varēja dzīvot un studēt un iekrāt naudu, un nopirkt grāmatas. Tagad, kad mācības pabeigtas, ietaupījumi beigušies, palikusi tikai zinātniskā asistenta alga plus alga 50Ls pirms nodokļu nomaksas zinātniskajā projektā. Saņemu 141 Ls līdz šī gada beigām . Un tagad (budžeta apspriešanas un veidošanas laikā) dzirdu par finansējuma samazināšanu, kas man reāli nozīmēs nākamajā gadā tikai šo amata nosaukumu bez finansiāliem ienākumiem. Var jau būt, ka kapitālisma laikā saules brāļi un māsas varēs būt ar augstāko izglītību. Vai arī pantiņš "zinātnieks un pētnieks - nabagmājas sētnieks" realizēsies. Var jau domāt par citu darbu, bet jauki ir, kad ļaudis var strādāt dabu, kas patīk un padodas. Man sāp, ka IZM ministre atļausies spēlēties ar jaunu cilvēku izglītošanos un nākotni, pie kuras mācījos didaktiku, kura pati veselu gadu ir ārzemēs mācījusies izglītīgas kvalitāti. Trūkst vārdu...

Skauģi! Ko tad viņi prasa, ja pašiem pietiek? Nezinu gan Latvijā nevienu zinātnieku miljonāru, politiķus gan. Vēl viens aspekts, ko visi aizmirst, ka zinātnieki ir eksperti, kas neļauj ikdienā tautu apmānīt. Visās ekspertu komisijās (kuras gan ne vienmēr ņem vērā) ir zinatnieki, kas dod vērtīgus atzinumus. Bieži vien tikai nozares eksperts var pateikt, vai tas, ko mums dod kā brīnumlīdzekli, tiešām ir tik labs vai arī kaitīgs cilvēkiem un videi. Visticamāk, ka zinātnieks no privatā sektora par brīvu nedos atzinumu vai būs āzis par dārznieku.

Nu vienkāršie zinātnieku iztiktu arī ar 500-600 Ls uz rokas. šo summu tagad ir jānopelna, strādājot vairākos projektos, tātad vismaz 10-12 stundas dienā,a rī brīvdienās, ja grib kvalitatīvi padarīt!

Te vienu laiku jebkuš varēja VID mājaslapā skatīties valsts amatpersonu deklarācijas. Piemēram, LU rektora Auziņa gada alga 2007.g. bija ap 65000,- Ls, prorektoriem ap 40000,-Ls. Plus vēl visādi bonusi - komandējumu ceļojumi utml. Varētu paskatīties kādi gada ienākumi ir Ekmanim, Grēnam - it kā visi cenšas tuvoties Rimšvica kungam. Un tad omulīgi diskutē TV, kur un kam trūkst naudas, bet ir skaidri redzams, ka viņus tas neskar, VIŅIEM pašiem pietiek.

Zinātnieki kā inteleģenti ļaudis par savām problēmām vienmēr brēkuši diskrētāk, klusāk un solīdāk nekā visi pārējie, nav taisījuši streikus un nodarbojušies ar demagoģiju. Tāpēc arī viņus tikpat klusi un mierīgi "apcērp". Tā jau pie mums valstī notiek. protams, katrā sliktajā ziņā var saskatīt arī labo (sk. Gulbīša komentāru 08.38). Varbūt, ka pirms nākamajām vēlēšanām visādi pērkami ļautiņi nereklamēs Kalvīti un citus TP guru par "milzīgo atbalstu zinātnei"...

Varbūt taisnība ir tam pasniedzējam, ka ekonomikā pē'tijumi (daudzi) ir nelietderīgi. taču tie notur jaunus un perspektīvus zinātniekus augstskolās. drīz būs tā, ka iestāsies darba dalīšana ar privāto sektoru un valsts darbu universitātē, kur prioritāte būs pirmajam. no tā cietīs studiju kvalitāte un augs studentu neapmierinātība (pasniedzējs nav pieejams, netiek veltīta pienācģia uzmanība apmācības procesam utt.) kā rezultātā augs studijas nepabeigušo skaits, proti, arvien lielāka daļa studēs tikai papīra dēļ neklātienē čakarējot sevi un savu laiku), kuru faktiski darba devējam tāpat nevajag

Valdība ar savu budžeta projekta iesniegšanu jau ir pierādījusi, ka tai, pirmkārt, nav ne mazākās sajēgas par to, kā veidot valsts stratēģisku attīstību un, otrkārt, ka tai nav saistoši nekādi likumi: piem., Nacionālās Attīstības Par IZM vadības nesakarīgo pļurkstēšanu pat runāt negribas: kur tad to vienu gadu liksies jaunie zinātnieki, kuri aizstāvējuši disertācijas vai atgriezušies mājās, ticot politiķiem. Izskatās, ka Saeimai arī patiesībā viss pie vienas vietas. Zinātnieku vadībai patiesībā paliek tikai viena iespēja: vērsties Satversmes tiesā, Eiroparlamentā un EK par to, ka valsts nepilda likumus, tai skaitā arī starptautiskos (piem., par 0,15% pieaugumu zinātnei katru gadu un Lisabonas stratēģiju). No otras puses, LZA un LZP vadība ielaidās " pozitīvisma kampaņā" pirms vēlēšanām, tagad nākas maksāt. par sadarbību aqr poplitikāņiem.

tie ir tie miljoni kas paredzeeti dažaadu piemaksu un preemiju izmaksaam 14 reižu gadaa "galvenajiem" valsts speciaalistiem...

Latvijai vienkārši patīk būt atpalikušai un muļķai. Citādi to pašdestrukciju, kas notiek valstī, nevar izskaidrot.

1.Ja vairāk kā 25 milj. var atrast. t.s iekšējās rezervēs skolotāju atlgošanai, tad kaut kas nav kārtībā ar ministriju budžetiem. 2. Zinātnes attīstība saskaņā ar Nacionālo attīstības plānu ir uzdevums Nr.1, vai Kučinskim iestājies atmiņas zudums?