VM dati liecina, ka Latvijā mirstība no saslimšanām, kas tieši saistīta ar alkohola lietošanu, piemēram, alkohola atkarība vai aknu ciroze, ir palielinājusies. Latvijā 2010.gadā uz 100 000 iedzīvotāju reģistrēti 37 šādi gadījumi, bet 2009.gadā - 34. Savukārt Pasaules Veselības organizācijas (PVO) norāda, ka alkohols ir trešais svarīgākais veselības riska faktors Eiropas Savienībā (ES) starp 26 veselības riskiem, turklāt Austrumeiropā vairāk nekā viena nāve no desmit nāves gadījumiem ir saistīta ar alkohola lietošanu.
Lai cīnītos ar šīm problēmām, VM izstrādājusi "Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāns 2012.-2014.gadam". Tajā paredzēts pastiprināt nelikumīgas alkoholisko dzērienu aprites apkarošanu, tajā skaitā noteikt stingrākus sodus par nelikumīgu alkoholisko dzērienu izplatīšanu, pastiprināt kontroli tirdzniecības vietās, kā arī paredzēt policijas darbiniekiem lielākas pilnvaras iekļūt ar nelikumīgo alkoholisko dzērienu apriti saistītos objektos.
Vienlaikus plāns paredz ierobežot alkoholisko dzērienu reklāmu, tajā skaitā aizliegt alkoholisko dzērienu vides reklāmās, noteikt ierobežojumus alkoholisko dzērienu akciju reklāmai un noteikt vecuma un profesiju ierobežojumus personām, kas tiek iesaistītas alkohola reklāmā.
Iecerēts arī noteikt ierobežojumus alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai, piemēram, ierobežot alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību un lietošanu valsts un pašvaldību telpās.
Tāpat VM cer uzlabot profilakses un alkoholisma ārstēšanas pieejamību un paredzējusi īstenot pasākumus, lai samazinātu alkoholisko dzērienu ietekmē izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaitu un citas negatīvās sekas.
Plānots arī nodrošināt alkoholisko dzērienu lietošanas un seku monitoringu un plašāk informēt iedzīvotājus par sabiedrības veselības jautājumiem.
Šodien Ministru kabineta komitejas sēdē izraisījās gara diskusija par šo plānu, jo alkoholisko dzērienu ražotāju pārstāvji iebilda pret vides reklāmu ierobežošanu, norādot, ka tādā veidā tiks veicināts nelegālā alkohola patēriņš. Latvijas Alus darītāju savienības vadītājs Pēteris Liniņš skaidroja, ka reklāmas neietekmē alkohola patēriņu kā tādu, - tā ir cīņa starp alkohola zīmoliem, kas veicina veselīgu konkurenci un rada lielu konkurenci nelegālajam alkoholam. "Ierobežojot legālo, mēs veicinām nelegālo," viņš sacīja.
Asi reaģēja veselības ministre Ingrīda Circene (V). Kamēr Veselības ministrija pārstāv sabiedrības veselības intereses, kamēr alkohola ražotāji pārstāv tirdzniecības intereses un ražotāji vienmēr ir tendēti uz apgrozījuma palielināšanu, "katrs izdzertais mililitrs ietekmē veselību", teica ministre, piebilstot, ka lielākā daļa traumu gadījumu ir saistīti ar alkohola lietošanu, tāpēc, ja alkohola ražotāji iebilst pret iebildumiem, viņiem jāuzņemas atmaksāt neatliekamās medicīniskās palīdzības izdevumus.
VM rosinātajiem ierobežojumiem piekrita arī valdības vadītājs Valdis Dombrovskis (V). Viņš skaidroja, ka sabiedrībā ir pietiekami daudz problēmu ar alkoholu, lai domātu par reklāmu ierobežošanu. Viņš piekrīt, ka ir jāierobežo alkohola reklāmas, īpaši tās, kas ir vērstas uz jauniešu auditoriju.