A. Šķēle pēc ilgas iztaujāšanas atzina, ka dibinājis YTT, bet uzsvēra, ka tas nav uzņēmums tā klasiskā izpratnē un «tam, kas nav juridiska persona, nekas nevar piederēt». Trasts arī neesot uzskatāms par ofšoru. Pamatojoties uz šo juridisko niansi, A. Šķēle, sākotnēji izvaicāts par saistību ar Kempmayer darījumos iesaistītajām Gērnsijā kompānijām, uzsvēra, ka nav «ne dibinājis, ne man ir kāds uzņēmums tur bijis».
A. Šķēle viņš arī kategoriski atteicās paskaidrot sabiedrībai, ar kādu mērķi YTT dibināts. «Bet man ir tiesības darīt, kā es vēlos. Katram cilvēkam ES ietvaros ir tiesības izvēlēties brīvi darbību, kā arī ceļošanu, kādu viņš vēlas. Man nav jāpaskaidro nekādas tādas detaļas, kas skar tikai mani personīgi. Es brīvi varu izvēlēties, kur ieguldīt savus naudas līdzekļus jebkurā vietā. Tik, cik man jānorāda deklarācijā, tik es arī norādīšu,» paziņoja A. Šķēle, atsakoties pateikt, cik ieguldījis YTT. Uz vairākkārtīgiem jautājumiem, vai trasts dibināts saistībā ar Kempmayer projektu, Latvijas kuģniecības privatizāciju, vēja parka projektu Grobiņā, politiķis atbildēja noliedzoši ar lakonisku: «Nē.»
Saskaņā ar digitalizācijas lietai pirmdien pievienotajiem materiāliem, Gērnsijas grāmatvedis Maikls Neigls 2003.gadā ticies ar A. Šķēles advokātu Jāni Lozi un ekspremjera darbinieku Hariju Krongornu, lai apspriestu investīciju projektus. 2003. gada 29. septembra tikšanās protokolā, kas ir prokuratūras rīcībā, M. Neigls min, ka YTT piedalījies dažādos citos investīciju projektos, ne tikai izmantots Kempmayer darījumos. Piemēram, tiek minēti investīciju projekti kuģniecībā, vēja enerģijā un nekustamajos īpašumos. A. Šķēle trešdien tieši neatbildēja uz jautājumu, vai viņš caur YTT iesaistīts Latvijas Kuģniecības privatizācijā. «Trasts kā tāds nav uzņēmums un viņš nevar tikt nekur iesaistīts. Trasti ir uzticības darījumi, kas praktizēti Eiropas Savienībā, lai nodalītu īpašumtiesības no kaut kādām biznesa interesēm, kuras pārstāv kādi cilvēki.»
Uz jautājumu, vai advokāts J. Loze, tiekoties ar M. Neiglu ir pārstāvējis A. Šķēles intereses, TP līderis atbildēja, ka «pilnīgi iespējams». Viņš atzina, ka arī pats ir ticies ar M. Neiglu, bet atteicās izpaust sarunu saturu, vien norādot, ka esot ticies «visos jautājumos, kas mani ir interesējuši».
TP līderis vairākkārt uzsvēra, ka visas savas īpašumtiesības un darījumus deklarējis valsts amatpersonas deklarācijā un tas ticis daudzkārt pārbaudīts. Uz jautājumu, vai nekad nav slēpies aiz ofšoriem, A. Šķēle atbildēja: «Nē! Nē! Nē!»
M. Neigla sniegtā informācija liecina, ka YTT ticis finansēts no Abacus, kas arī ir trasts, kas savulaik ticis izmantots A. Šķēles 29 miljonu dolāru vērtā vekseļa saņemšanai. A. Šķēle atteicās skaidrot šo saistību, sakot, «kādēļ man tas jāskaidro, jo es jau lēmumus nepieņēmu, uzdodiet jautājumus viņiem». Tās esot Abacus tiesības, «ja viņi to ir darījuši».
Savu izvairīšanos sniegt atbildes par prokuratūras publiskotajiem dokumentiem A. Šķēle pamatoja ar aizdomām, ka tas ticis darīts kā daļa no priekšvēlēšanu kampaņas.
«Visi šie tā saucamie dokumenti prokuratūras rīcībā ir kopš 2007. gada un zīmīgi, ka viņi parādās un par viņiem taisa interpretācijas tieši pēc 5. jūnija, kad ir sākusies priekšvēlēšanu kampaņa. Prokuratūras rīcībā šie dokumenti ir bijuši kopš 2007. gada un tā nav uzskatījusi par vajadzīgu man uzdot nevienu jautājumu,» teica politiķis. Argumentējot ar to, ka šo dokumentu parādīšanās iekritusi priekšvēlēšanu laikā, A. Šķēle atsakoties tos komentēt vai «iesaistīties interpretācijās». Vienlaikus A. Šķēlem neesot pamata apšaubīt M. Neigla teikto, jo «Neigla kungu pazīstu kā cienījamu cilvēku». Ar konkrētajiem dokumentiem politiķis neesot iepazinies.
(papildināta ar linku uz Latvijas Televīzijas mājas lapu)