Kurām no šīm iecerēm ir lielākās izredzes tikt pieņemtām, šobrīd grūti prognozēt, jo ļoti atšķirīgs viedoklis par vēlamajām izmaiņām ir arī dažādām koalīcijas partijām. Kaut bija paredzams, ka lielām domstarpībām Vienotībai un Reformu partijai (RP) šajā jautājumā nevajadzētu būt, arī šīs partijas nespēja vienoties un savus grozījumus iesniegt kopīgi.
No 90% līdz nullei
Līdz ar to Vienotība savu piedāvājumu iesniedza atsevišķi, bet RP grozījumu priekšlikumus vispār neiesniedza. RP frakcijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, uzlielot savu partiju, to skaidroja, ka tā esot «no visu interešu viedokļa visobjektīvākā», jo no pārējo partiju piedāvājumiem esot radies iespaids, ka tās pārstāv dažādas ārpus parlamenta esošās interešu grupas. Kaut no Vienotības pārstāvjiem iepriekš bija dzirdama pat 90% pārliecība, ka tās izstrādātos grozījumus oficiāli atbalstīs arī RP, V. Dombrovskis noliedza, ka nespēja vienoties par kopīgiem grozījumiem saistīta ar koalīcijas partneru pēdējo nedēļu nesaskaņām. Kaut Vienotības piedāvātajos grozījumos esot vairāki soļi pareizajā virzienā, tajos sākotnēji bijuši iekļauti arī problemātiski jautājumi, piemēram, iecere padarīt maksātnespējas administratorus par valsts amatpersonām. Tādēļ RP lēmusi nevis bez ierunām atbalstīt visas partneru ieceres, bet gan izvērtēt katru priekšlikumu atsevišķi, kad tos apspriedīs komisijā.
Jāpiebilst gan, ka iepriekš Vienotības pārstāvji Dienai bija uzsvēruši, ka novērsīs jelkādas aizdomas par darbošanos kādu ieinteresēto pušu labā, tādēļ ieceres, uz kurām konkurenti varētu censties norādīt kā dīvainām, varētu arī neiesniegt. Arī iecere par maksātnespējas administratoru padarīšanu par valsts amatpersonām šobrīd Saeimas mājaslapā publiskotajos Vienotības priekšlikumos vairs nav izlasāma. No atsevišķiem avotiem gan dzirdami pārmetumi, ka RP atteikusies solīt savu atbalstu nevis principiālu domstarpību dēļ, bet gan tāpēc, ka grozījumi jau publiski izskanējuši kā Vienotības piedāvājums, tādēļ nekādu lielo labumu partijas tēla ziņā reformisti no tiem vairs nevarētu izspiest.
Vērsīsies pret čaulām
Vienotības piedāvājumā parādījušās arī citas izmaiņas, piemēram, piedāvāts pastiprināt maksātnespējīgo uzņēmumu valdes locekļu atbildību ar savu mantu par uzņēmuma novešanu maksātnespējā, lai novērstu itin biežo praksi, kad maksātnespēja tiek pasludināta novēloti, kad no uzņēmuma atlikusi tikai «čaula».
Jāpiebilst, iepriekš bija paredzams, ka nikna cīņa Saeimā izvērsīsies arī starp VL-TB/LNNK un pārējo koalīciju, jo starpvislatviešu dāsnākajiem ziedotājiem atrodami ietekmīgi maksātnespējas administratori. Tomēr no Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK), kurš parakstījis savas frakcijas iesniegtos grozījumus, teiktā bija noprotams, ka viņa frakcijas piedāvājums pat daļēji pārklāsies ar Vienotības iesniegtajiem grozījumiem.
Viņš norādīja, ka VL-TB/LNNK piedāvājums sastāv no trim daļām. Pirmā esot tehniskie grozījumi, otrā - jauninājumi attiecībā uz uzņēmuma valdes locekļu atbildību, ja maksātnespējas process netiek pieteikts savlaicīgi, un trešā - fizisko personu saistību dzēšanas termiņu nodalīšana atkarībā no parādsaistību apjoma, lai nodalītu cilvēkus, kuri nespēj samaksāt par vienīgo mājokli, un spekulantus, kuri grūtībās nokļuvuši neveiksmīgu darījumu dēļ. Šobrīd likumā jau pastāv līdzīgs dalījums, bet tā sauktā Olšteina neatkarīgo deputātu sešnieka piedāvātie grozījumi, kurus Saeima atbalstīja pirmajā lasījumā, paredz noteikt visām fiziskajām personām vienādu maksātnespējas termiņu viena gada garumā. G. Bērziņš paredzēja, ka no viņa partijas piedāvājuma tieši par šo būs asākās debates.
Glāsti galvotājiem
Jāpiebilst, ka savus grozījumus iesniedzis arī Saskaņas centrs (SC), kura piedāvājumā lasāma, piemēram, iecere atbrīvot no parādsaistībām arī galvotājus, ja cilvēks, kura parādsaistības viņi galvojuši, sekmīgi iziet maksātnespēju.
Savukārt Latvijas Komercbanku asociācija iesniegusi plašu grozījumu paketi, kuras ietvaros piedāvā arī iespēju cilvēkam, izejot maksātnespēju, saglabāt savā īpašumā vienīgo mājokli apmaiņā pret zināmas daļas saistību saglabāšanu.
Grozījumus Maksātnespējas likumā izskatīs Saeimas Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisija. Tās priekšsēdētājs V. Dombrovskis (RP) Dienai norādīja, ka tik apjomīgus grozījumus komisijā ierasti vispirms skata atsevišķa darba grupa, kura šim darbam varētu ķerties klāt februārī.