Petīcijas iniciatoru doma bijusi aicināt tos, kas ir ievēlēti Saeimā kā tautas priekšstāvji, nebaidīties paust tautai savus iemeslus, pamatojumus, nostājas, ņemot vērā, ka šis ir vēlēšanu gads. Pēc eksprezidentes vārdiem, ir ļoti būtiski, kāds būs nākamās Saeimas sastāvs, jo tam būs jāķeras pie Latvijas ekonomikas atdzīvināšanas. "Tādos apstākļos ir vietā katrai partijai un deputātam pavisam skaidri paust savu viedokli," klāstīja V.Vīķe-Freiberga.
Pēc viņas domām, jautājums ir arī par uzticību Saeimas deputātiem. Ja kļūst klaji redzams, ka solītais nesakrīt ar darīto, tas vieš smagu ēnu par deputātu negodīgumu, ja ne ko vairāk, minēja eksprezidente un piebilda, ka tas savukārt kaitē arī Saeimas reputācijai.
Tāpat ar petīciju neesot vēlmes apšaubīt tiesu varas neatkarību vai parlamenta tiesības, kas paredzētas likumos. V.Vīķe-Freiberga norādīja, ka jau divas reizes kandidātus augstu stāvošiem amatiem tiesu sistēmā, kuras, var pieņemt, Augstākās tiesas priekšsēdētājs izvērtējis un atzinis par atbilstošiem amatiem, Saeima bez argumentiem un izskaidrojumiem klaji noraidījusi. "Manī tas rada bažas, kur mēs šajā valstī patlaban atrodamies."
No viņas teiktā noprotams, ka patlaban, pēc viņas domām, ir vairāk nekā jebkad iemeslu padzīt Saeimu. Komentējot Saskaņas centra līdera Jāņa Urbanoviča teikto pēc Saeimas balsojuma, ar kuru J.Maizītis netika apstiprināts ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu, ka parlaments būtu jāatlaiž, viņa norādīja: "Ir katrā ziņā šobrīd vairāk nekā jebkad iepriekš, kad ir bijušas aizdomas par Saeimas dažu locekļu negodīgumu... Tagad tas ir matemātiski, aritmētiski pierādījies, atkarībā no tā, kā skaita, - kāds ducis melo, un tas ir daudz no simts." Turklāt nav zināms, kuri tie ir, un tas rada šaubas, vai varam uzticēties Saeimai. Tas, viņasprāt, ir tas ļaunākais.
Vaicāta par nākamajām Saeimas vēlēšanām, viņa pieļāva, ka tās radikāli neatšķirsies no daudzām iepriekšējām, un šādā gadījumā jābūt pesimistiskiem. Tomēr cerība vienmēr zūd pēdējā, norādīja eksprezidente un piebilda, ka cerīgāk ir, ja notiek aktivizēšanās no sabiedrības puses. "Bez cerības guļamies zārkā iekšā, uzliekam vāku virsū un sakām: "Ardievu, ļaunā pasaule". Tas arī nav risinājums," vērtēja V.Vīķe-Freiberga.
Viņasprāt, partijām vajadzētu domāt par to, cik cāļus rudenī varēs skaitīt, tām jādomā, kādi ir reitingi un kā tie var mainīties nākamo mēnešu laikā. Viņai gan gribētos redzēt, ka šīs vēlēšanas varētu atšķirties no iepriekšējām ar to, ka notiktu plašāka mēroga tautas masu aktivizēšanās. Viņasprāt, būtu labi, ja kāda sabiedrības grupa teiktu politiķiem, ka balsos par attiecīgo partiju, ja tā izdarīs vienu, otru vai trešo lietu, tādējādi nāktu ne tikai piedāvājumi no partiju puses, bet būtu svētīgi un varbūt pat dotu rezultātu tas, ka no tautas nāktu konkrētas iniciatīvas.
Viņa atzina, ka viens veids, kā dot mācību iepriekšējo parlamentu locekļiem, ir nepārvēlēt tos nākamajās vēlēšanās, tomēr tad ir risks, ka izveidojas Saeima, kur visi ir bez parlamentārās pieredzes. "Varbūt tiem varētu iemācīt labākas manieres un labāku darba stilu," pieļāva V.Vīķe-Freiberga.
Runājot par "vecajām partijām", viņa atzina, ka ar "platu slotu visus aizslaucīt" nez vai būtu prātīgi un vajadzētu sijāt un vētīt, kas būtu glābjams un paturams. Viņas vērtējumā Tautas partijas (TP) aiziešana no valdības bija tās kalkulēts aprēķins, žurkām mūkot no
grimstoša kuģa, ar domu, ka valdība kļūs arvien nepopulārāka grūtākos
laikos. Viņasprāt, TP cerēja, ka, distancējoties no grūtiem lēmumiem, savu krītošo
popularitāti atkla varēs pacelt. Eksprezidente šādu soli vērtējot ļoti negatīvi un tādēļ cerot, ka partijai mērķi neizdosies sasniegt.
Viņa pati savukārt plānojot uzņemties tikai "aktīvi iesaistīta un domājoša pilsoņa lomu", ne vairāk. "Ja mans teiktais atrod kādu rezonansi vai atbalstu, tad jo labāk."
Saeimas vēlēšanās viņa arī nekandidēs. "Kad cilvēks ir bijis prezidents, nav jēdzīgi kandidēt uz Saeimu," teica V.Vīķe-Freiberga.
Vaicāta, vai būtu gatava vēlreiz kļūt par Valsts prezidenti, ja tas būtu iespējams, V.Vīķe-Freiberga teica: "Otrreiz iekāpt vienā un tajā pašā upē būtu visai grūti un neinteresnati."
Par sava pēcteča amatā Valda Zatlera darbu viņa neizteica komentārus, sakot, ka nebūtu korekti amatabrāļiem vienam otru
publiski izvērtēt. Pēc viņas teiktā, šādas vajadzības arī nav bijis, tomēr viņa noteikti izteiktu savu viedokli, ka valstī būtu noticis kaut kas "dramatiski pilnīgi neadekvāts".
V.Vīķei-Freibergai tika arī lūgts komentēt Neo rīcību, izplatot datus par dažādu valsts uzņēmumu un iestāžu atalgojumu, kas iegūti no Valsts ieņēmumu dienesta (VID). Viņasprāt, Neo neko nevar pārmest, jo nav pārkāpti nekādi likumi. Tomēr, viņasprāt, ir klaji redzama
ļoti prestižas un dārgas firmas pakalpojumu neadekvātā kvalitāte, ar to domājot Exigen. V.Vīķe-Freiberga uzskata, ka nevajadzētu būt bijušiem tādiem caurumiem programmās, kur
bez hakeru rīcības pietiekami veiklā programmētāju veidā var piekļūt
informācijai, kurai jābūt konfidenciālai un neatklājamai. Neo ir atklājis trūkumus gan
VID, gan Exigen darbībā, teica eksprezidente.