Viss tas būtu tagad jāpārvērtē. Tie ir tādi pārvērtēšanas brīži un izdevības”.
Uz jautājumu, vai Valda Dombrovska (JL) valdība ir pietiekami mobilizējusies un pieņem pareizos lēmumus, V.Vīķe-Freiberga atbildēja, ka būtu vajadzīga konstruktīva mobilizācija, kas nozīmē visus spēkus koncentrēt kopēju mērķu izstrādāšanai un sekošanai tiem. “Ja mobilizācija nozīmē skraidīšanu apkārt kā vistai bez galvas, tad, protams, tas neko nedod. Mērķtiecība šinī brīdī ir vajadzīga, arī asa kritiskā domāšana par to, kas mums ir. Bez grima un bez maskām izvērtēt situāciju – no kā mēs varētu atbrīvoties, kur esam dzīvojuši tiešām izšķērdīgi, un tas ir darīts. Kur esam bijuši pārāk paļāvīgi un par ātru priecājušies par savu sasniegto progresu un labklājību, un kur mums jāpiebremzē un jāizvērtē savas iespējas. Bet tās iespējas jau mums nav pazudušas. Tās vēl ir,” sacīja bijusī prezidente.
Pēc viņas teiktā, V.Dombrovska valdība ir centusies kā laivā, kurā ir sūce, izmisīgi smelt vislaik ārā ūdeni, bet tagad būtu vajadzīgs ne tik vien smelt, bet arī skatīties, kur tās sūces ir un kā tās aizpildīt, un tā daļa pietrūkst. “ Mums pietrūkst tā daļa, uz kā mēs nostabilizēsimies un kuras būs mūsu prioritāres, un mazliet jau plānot un skatīties uz priekšu, nevis tikai pēdējā brīdī reaģēt uz paziņojumu no starptautiskajiem aizdevējiem. (..) Veidojot budžetu, manuprāt, pietrūkst pozitīvais moments no tā, kas jau sasniegts. Piemēram, mēs dzirdam, cik daudz ļaudis zaudēs veselības jomā. Viņi ļoti uztraucas, un pamatoti uztraucas, jo veselība un dzīvība ir katram tas dārgākais. Bet mēs neesam dzirdējuši, ko valsts ietaupa un kāds būs ilgtermiņa labums, ja mums bijušas par daudz gultas mūsu slimnīcās, ko mēs zinām jau sen. Likvidējot šīs gultas vai pārvēršot par aprūpes gultām, ko mēs iegūsim, kāds būs labums. Otrs, ko cilvēkiem vispār gribētos zināt, kāda būs vispār valdības politika un prioritātes – vai mēs ķersimies pie pensijām, vai neķersimies. Tās ir tādas sarkanās līnijas, kuras, ja reiz ir iezīmētas, ir ļoti būtiski paturēt, lai tauta nezaudētu uzticību saviem vadoņiem un politiskiem procesiem,” sacīja V.Vīķe-Freiberga.
Vērtējot V.Dombrovska valdības darba četrus mēnešus, bijusī prezidente atzina, ka diemžēl šīs sarkanās līnijas ir pārkāptas, lai gan politiķi nav pareģi un viņiem nevar pārmest, ka nevar pilnībā paredzēt, cik smags un cik ilgi turpināsies kritums valsts budžetā. Tai pašā laikā, ja valdība nāca ar deklarāciju, ka pensijām neķersimies klāt, un, ja tas tiek pārkpāts, tad cilvēkus tas satriec. Arī biznesa pasauli satrauc neziņa par nodokļu celšanu vai necelšanu, norādīja V.Vīķe-Freiberga. Viņa uzskata, ka valdība pārāk maz skaidro sabiedrībai to, kas notiek valstī, un tas savukārt rada nedrošību un neskaidrību. Ekonomiskas krīzes brīdī pirmais, kas ir vajadzīgs, ir atgūt uzticību, jo brīvā tirgus ekonomika ļoti daudz balstās uz cilvēku izjūtām un viņu psiholoģiju, uzticību, paļāvību uz nākotni, skaidro bijusī valsts galva.
Komentējot vairāku ekspertu teikto par rudeni kā kritisku laiku Latvijā un spēcīga politiska spēka, kas spētu izvest no krīzes, vajadzību, Vaira Vīķe-Freiberga sacīja, ka “ja mēs atkal gaidām kādu, kas atjās baltā zirgā, pavicinās burvju nūjiņu un visu sakārtos, tad tā jau tas nebūs”. Tas, kas notiek, ir ļoti sarežģīti un kompleksi, un tur jāpiedalās visiem. Viena no mūsu nelaimēm valdības līmenī ir tā pati vecā feodālā sistēma, kur partijas ir sadalījušas ministrijas un turas pie tām kā pie feodāliem domēniem.
Valdībai ir skaidri jādefinē prioritātes, kas ir mūsu sarkanās līnijas – kas ir valstij jānodrošina saviem iedzīvotājiem izglītībā, veselībā, lai partijām nebūtu iespēju pušķoties par it kā saviem sasniegumiem vai ļauni priecāties par citas izgāšanos. Tāda pieeja ir ārkārtīgi kaitīga valsts attīstībai, un no amatos ievēlētajiem ir jāprasa, lai viņi atmet egocentriskos un feodālos paradumus un sāk darboties no valsts, nevis partijas interesēm, uzskata V.Vīķe-Freiberga.
>>>>
Skabarga