ZZS sarunā ar aizdevējiem pamato pensiju neaizskaramību un kritizē FM darbu pie budžeta

ZZS viens no līderiem un Ventspils mērs Aivars Lembergs žurnālistiem norādīja, ka ar aizdevējiem pārrunāta valsts budžeta izstrāde un kontrole, aizdevuma termiņa pagarināšana. Tāpat ieskicēts, kas ir padarīts un kas ir iecerēts ZZS pārziņā esošajās jomās - izglītībā, labklājībā, veselībā lauksaimniecība u.c.ZZS sagatavotajā prezentācijā akcentēja, cik liela ir vidējā pensija Latvijā, ka daudzi pensionāri valstī dzīvo zem iztikas minimuma. "Teicām, ka vidējā pensija ir 183 lati, bet daudzi saņem mazāk un ka šāda pensija nav nedz nedēļā, nedz dienā, bet mēnesī. Viņiem tas lika aizdomāties, jo tas bija ļoti uzskatāms piemērs," norādīja ZZS viens no līderiem Augusts Brigmanis.Prezentācijā arī uzskatāmi parādīts, ka Latvijas lauksaimniekiem ir otrie zemākie Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumi. Ja nogriezīs 6 miljonus latu nacionālajās subsīdijās, tad Latvijā būs zemākais atbalsts zemniekiem visā ES, skaidroja A.Lembergs.Runājot par izglītību, aizdevējiem "argumentējām, ka nav tā, ka šeit nekas nenotiek. Notiek, strādā pie reformām, tās būs un ir jau arī notikušas. Manuprāt aizdevējiem palika labs iespaids, un šo prezentāciju kopumā novērtēja kā ļoti labu," teica A.Brigmanis.Skarts arī A.Lemberga iepriekš izskanējušais priekšlikums par iespēju pagarināt starptautiskā aizdevuma atmaksas termiņu. Aizdevēji sacījuši, ka tas ir diskutējams jautājums, taču tad būtu jārunā par nosacījumiem. "Tā kā, pēc manām domām, šo sarunu vajag turpināt, ja tā rezultātā var iegūt labākus nosacījumus," teica A.Lembergs, norādot, ka šajā sarunā ar aizdevējiem par nosacījumiem neesot runāts.Aizdevēji gan uzskata, ka Latvijai labāk būtu aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos, nevis pagarināt starptautiskās aizdevuma programmas atdošanas grafiku, pēc tikšanās ar ZZS teica aizdevēju pārskata misijas vadītājs Marks Grifits. Viņš norādīja ka Latvijas valsts parāds ir salīdzinoši zems un valdībai varētu būt viegli aizņemties starptautiskajos tirgos līdzekļus, kad beigsies aizdevuma programma.Kā zināms, finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) šo pirmdien pieļāva iespēju runāt par Eiropas Komisijas aizdevuma termiņa pagarinājumu, taču otrdien pēc sarunas ar aizdevējiem pozīciju mainīja, liekot noprast, ka aizdevuma programmas pagarināšanas gadījumā procenti būtu augstāki un valstij izdevīgāk ir parādu pārfinansēt starptautiskajos tirgos.Tāpat zaļie zemnieki rosināja mazināt banku drošības spilvenu jeb šim mērķim noliktos 600 miljonus latu, kas patlaban guļ neizmantoti, bet par kuriem valsts maksā procentus. "Mūsu piedāvājums – šo naudu izmantot kā ilgtermiņa līdzekļus, ekonomikas sildīšanai [..] Aizdevēji atzina, ka tas ir diskutējams. Protams, tas arī nebūtu vienkārši," teica A.Lembergs.Jautāti, kādus priekšlikumus ZZS piedāvāja aizdevējiem attiecībā uz 2012. gada budžetu, ko saskaņā ar pašreizējām FM aplēsēm vajadzēs konsolidēt par 130–150 miljoniem latu, A.Lembergs noteica, ka pirmkārt, ZZS rosinājusi naudu meklēt, efektīvāk apsaimniekojot valstij piederošos nekustamos īpašumus. Aizdevēji esot pateikuši, ka gaida stratēģiju tālākai rīcībai ar valsts zemēm un citiem nekustamajiem īpašumiem, lai tos izmantotu efektīvi, teica Ventspils mērs.Otrkārt, ZZS norādījusi, ka par spīti konsolidācijai šā gada pamatbudžeta kārtējie izdevumi ir pieauguši. Vairāk naudas atvēlēts tēriņiem par precēm un pakalpojumiem, arī komandējumiem. Tāpat, pēc ZZS teiktā, nav pieļaujams, ka valdība budžeta konsolidācijas laikā paplašina funkcijas. "Sanāk tā, ka vieniem ņem nost, citiem dod klāt," piebilda A.Lembergs.Jautāti, vai šie pasākumi nodrošinās nākamgad nepieciešamo konsolidāciju, A.Brigmanis teica, ka sarunā ar aizdevējiem nemaz neesot skarts jautājums par ēnu ekonomiku, kur ZZS, spriežot pēc tās pārstāvju iepriekšējiem publiskajiem izteikumiem, redz visai lielais rezerves. Tāpat nav runāts par tālāku nekustamā īpašuma nodokļa celšanu. "Ir jau lietas, ko valdība piedāvā, kas ir atbalstāmas. Vai salasīsies? Strādāsim," piebilda A.Brigmanis.ZZS līderi norādījuši, ka nepiekritīs aizdevēju vēlmei budžeta deficītu nākamgad mazināt līdz 2,5% no valsts iekšzemes kopprodukta, tam ZZS ieskatā jābūt ne mazākam par 2,9% no IKP. "[Aizdevējiem] absolūti nav tas mērķis, lai dzītu cilvēkus nabadzībā. To viņi vēlreiz uzsvēra. Tas ir mūsu pašu rokās, kā mēs visas šīs lietas risinām," akcentēja A.Brigmanis.A.Lembergs, kurš nereti kritizējis valdību par pārāk lielu piekāpšanos sarunās ar aizdevējiem, gan nesniedza skaidru atbildi uz jautājumu, vai pēc pieredzētā sarunās ar aizdevējiem izdosies panākt Latvijai labvēlīgāku pozīciju. "Ziniet, es katrā gadījumā nedarītu tā, kā Vilka kungs [Andris, finanšu ministrs]. Pirmdien viņš saka, ka vajag runāt par aizdevuma termiņa pagarināšanu, bet pēc pirmās sarunas iemet plinti krūmos un atmet šo ideju. (..) Grieķija par to runāja desmit mēnešus, tā tās lietas nenotiek."Vairākkārt akcentējot, ka sarunā ar aizdevējiem nav runāts par cipariem, bet gan par "filozofiju" budžeta veidošanā, ZZS līderi aizdevējiem arī norādīja uz zaļajiem zemniekiem nepieņemamo FM darbu budžeta izstrādē. "Pateicām, ka mums nav pieņemama FM pieeja, ka atnāk ar tāmīti, kur ir sarakstīti pasākumi un pretim summas, lai pasaka, kam griezt. Mums tāda filozofija nav pieņemama," piebilda A.Brigmanis.Aizdevēju pārstāvji pēc tikšanās ar ZZS diplomātiski noteica, ka saruna ar ZZS līderiem bijusi konstruktīva. ZZS bija sagatavojuši ļoti labu prezentāciju par dažādām jomām. Pārrunāti Latvijas sasniegumi virzībā uz ilgtspējīgu ekonomiku, kas no aizdevēju puses atzīti kā labi. Tāpat pārrunātas turpmākās reformas, uzņēmējdarbības vides uzlabošana u.c.