ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis atzīst, ka grozījumu priekšlikumu kritiku un saistīšanu ar ZZS pietuvinātā, smagos noziegumos apsūdzētā Ventspils mēra Aivara Lemberga interešu aizstāvēšanu jau prognozējis.
Grib sašaurināt jēdzienu
ZZS iesniegtais KPL grozījumu projekts, kurš ir Dienas rīcībā, paredz vairākus priekšlikumus, to vidū arī piedāvājumu izteikt 355.pantu šādā redakcijā: "Manta ir atzīstama par noziedzīgi iegūtu, ja personas īpašumā vai valdījumā tā tieši vai netieši iegūta, izdarot noziedzīgu nodarījumu." Līdzīga satura priekšlikumus ZZS vēl pavasara sesijā virzīja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā. Saeima nobalsoja par ZZS deputāta Viļņa Edvīna Breša priekšlikumu, kurā bija ietverts nu jau bēdīgi slavenais termins mutatis mutandis. Izskanēja kritika, ka parlaments darbojas noziedznieku interesēs. Valsts prezidents likumu nodeva otrreizējai caurlūkošanai, turklāt bargi piekodināja deputātiem strādāt kvalitatīvāk. Atkārtoti ķeroties pie likuma, V.E.Bresis un viņa kolēģe Dagnija Staķe (ZZS) iesniedza līdzīgus priekšlikumus, aizbildinoties, ka tie saskanot ar Eiropas Savienības direktīvām. Ģenerālprokuratūras pārstāvji aizrādīja, ka ar šādu normu noziedzīgi iegūtu līdzekļu jēdziens tiek būtiski sašaurināts. Opozīcijā esošais Jaunais laiks (JL) pauda viedokli, ka šādas normas spēkā stāšanās būtu izdevīga ZZS premjera kandidātam A.Lembergam (tā darbotos ar atpakaļejošu spēku). Deputāti savus priekšlikumus atsauca.
Par spīti visam
"Vai tiešām viņi [ZZS] domā, ka parlamentā ievēlēti pēdējo reizi un tāpēc rīkojas tā, it kā nebūtu ko zaudēt?" iepazīstoties ar ZZS piedāvātajiem KPL grozījumiem, retoriski vaicā deputāte Linda Mūrniece (JL), kura agrāk skaļi protestēja pret V.E.Breša un D.Staķes grozījumu projektu. Arī deputāts Aigars Štokenbergs (SCP) ir neizpratnē, kādēļ ZZS atkal nāk klajā ar priekšlikumu, kas "ir tas pats mutatis mutandis variants" un reiz jau noraidīts.
"Varu pateikt, ka mēs visus šos priekšlikumus frakcijā izdiskutējām, un deputāti jautāja — par šo būs Dienas iebildumi vai Ģenerālprokuratūras iebildumi? Mūsu frakcijas juridiskais konsultants Māris Grudulis teica — jā, par šo būs," atstāstīja A.Brigmanis. Tomēr pieņemts lēmums grozījumus virzīt, jo nekāda kritika ZZS nebiedējot — tā esot apvienība, kurai par visu ir viedoklis, nevis tikai par pienu vai govīm, vai ķīvīšu aizsardzību. "Neviens no iepriekšējiem gājieniem mūsu reitingiem nav kaitējis," pārliecināts A.Brigmanis.
Arī antimafijas norma
ZZS iesniegusi arī priekšlikumu būtiski mainīt KPL 410. jeb tā dēvētā antimafijas panta redakciju, kas jau atbalstīta divos lasījumos. Jau vairākkārt rakstīts, ka pēc garām diskusijām Saeimas apakškomisijā un speciāli izveidotā Tieslietu ministrijas (TM) darba grupā Saeima atbalstīja Ģenerālprokuratūras jau 2006.gadā virzīto priekšlikumu paplašināt ģenerālprokurora pilnvaras izbeigt kriminālprocesu pret personu, kura palīdzējusi smaga vai īpaši smaga nozieguma atklāšanā — arī gadījumā, ja šī persona pati pastrādājusi īpaši smagu noziegumu (izņemot vardarbīgu). ZZS priekšlikums būtībā paredz atgriezties pie tādas KPL redakcijas, kāda tā ir pašlaik, to salāgojot ar likumu hierarhijā augstāko Krimināllikumu, kaut gan Ģenerālprokuratūra ierosinājusi tieši pretējo, proti, atbilstoši KPL izmaiņām labot arī Krimināllikumu. Tāpat ZZS vēlas KPL 410.pantā noteikt, ka "kroņa liecinieku" atbrīvot no kriminālatbildības nedrīkst, ja ar ģenerālprokurora lēmumu nav iespējams pilnībā noregulēt mantiskos jautājumus kriminālprocesā. Kā vērtē izmeklētāji, šāda teikuma ietveršana paredzētu, ka kriminālprocesu nevar izbeigt ne pret vienu "ziņotāju".
Simtiem priekšlikumu
Izmeklētāji, juristi un deputāti aizrāda, ka "viltīgi ietamborēti" ir arī pārējie ZZS priekšlikumi. Vairāki paredzot iespēju apšaubīt pierādījumu likumību, tādējādi kavējot vai apturot jau iztiesāšanā esošas lietas. ZZS kopumā iesniegusi sešus priekšlikumus grozījumiem KPL, Tautas partija 16, Jaunais laiks četrus, jaundibināmā Latvijas Krimināllietu advokātu biedrība 30, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāve Guna Kaminska 20, bet visražīgāk pastrādājusi TM, kas pirms trešā lasījuma iesniegusi virs 200 priekšlikumu. Kā Dienai sacīja Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijas darbam ar KPL priekšsēdētājs Imants Valers (TP), pie daudzo priekšlikumu vētīšanas apakškomisija varētu ķerties septembra sākumā.