Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš ceļ trauksmi, jo nevar uzņemties atbildību par sekām, ja kāds apmetuma gabals uzkritīs garāmgājējiem. Taču Kultūras ministrijas (KM) atbilde ir nepārprotama – naudas vairāk nebūs, un, ja ļoti vajag, līdzekļi jāpārdala no uzņēmumiem vajadzīgā finansējuma. Diena konstatēja, ka valstī nav vienotas informācijas par kultūras iestāžu ēku stāvokli, jo tām ir dažādi īpašnieki. KM uz lūgumu sniegt informāciju atbildēja, ka reģistrs par valsts īpašumā esošo ēku stāvokli un nepieciešamajiem remontdarbiem ir valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārziņā un ministrijai nav pieejas šim reģistram. Taču Operas gadījums ir vēl cits – ēka ir Rīgas domes Īpašuma departamenta bilancē, savukārt ēkas pārvaldīšana ar deleģēšanas līgumu nodota pašvaldības uzņēmumam SIA Rīgas nami.
Bijuši pārsteigti
Pēc tam kad LNOB valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš sociālajos tīklos izvietoja fotogrāfijas, kurās redzami fasādes bojājumi, sākās zināma rosība. Rīgas namu pārstāvis Edgars Arnītis pavēstīja, ka "radusies situācija ir nepatīkams pārsteigums gan Rīgas namu, gan Rīgas domes pārstāvjiem. Ar notikušo situāciju tikām iepazīstināti otrdien, 17. janvārī, iknedēļas LNOB un Rīgas namu pārstāvju sapulcē. Trešdien līdz ar citiem saņēmām Zigmara Liepiņa izsūtītās fotoliecības un iepazināmies ar LNOB paziņojumu. Vēlamies uzsvērt, ka līdz 17. janvārim no ēkas apsaimniekotāja Latvijas Nacionālās operas un baleta nebijām saņēmuši informāciju, ka ēkas fasāde atrodas kritiskā situācijā. Par laimi, situācijā nav cietuši garāmgājēji, un LNOB operatīvi norobežojis teritoriju un demontējis bīstamos fasādes elementus".
"Nevar no manis gaidīt, ka es katru dienu staigāšu ap māju un pētīšu, vai nenokritīs kāds ķieģelis. Labs saimnieks to dara pats," Dienai izteicās Liepiņš.
Vai un ko pārdalīt
Pašlaik neatbildēts paliek jautājums, par kādiem līdzekļiem ēkas fasādi varētu remontēt. KM ar savas pārstāves Litas Kokales starpniecību norādīja, ka, gadījumā ja situācija kļūs kritiska un Rīgas dome risinājumus ēkas vizuālo defektu novēršanai nevarēs rast, "nāksies vērtēt, vai radošajiem procesiem paredzēto finansējumu nenovirzīt LNOB ēkas labošanai, jo KM rīcībā citu resursu nav". Liepiņš šo nostāju vērtēja kā nekorektu, jo radošos procesus nosaka Latvijas Nacionālās operas un baleta likums un samazināt finansējumu iestudējumiem, pārdalot to sveša īpašuma remontam, nozīmētu likumu pārkāpt.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 23.janvāra, laikrakstā Diena!
Jāieskatās līgumā
Uldis
deputatu kvotas