"Visas vajadzīgās formalitātes prasa laiku, jo JRT ir sarežģīts objekts ar divām ēkām, kuras jau iepriekš tika plānots savienot. Šādas rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrāde arī varētu ilgt apmēram gadu," viņa informēja, gan piebilstot, ka tās ir uz līdzšinējo pieredzi balstītas prognozes.
Laukšteina atgādināja, ka pērn augustā valdība nolēma atbalstīt Lāčplēša ielā esošās JRT ēkas rekonstrukciju, nosakot, ka Finanšu ministrijai kopīgā dialogā ar VNĪ vēl jāizvērtē optimālākais būvniecības darbu finansēšanas modelis un jāiesniedz Kultūras ministrijai informācija par objekta provizorisko nomas maksas apmēru un plānotajiem būvniecības pabeigšanas un nomas līgumsaistību sākuma termiņiem.
"Patlaban Finanšu ministrija tieši gatavo iesniegšanai Ministru kabinetā (MK) informatīvo ziņojumu par pērn augustā dotā uzdevuma izpildes gaitu. Tikai pēc šā informatīvā ziņojuma izskatīšanas valdībā konceptuāli noskaidrosies projekta turpmākā attīstība," norādīja VNĪ pārstāve.
Līdz ar to pirms ziņojuma izskatīšanas arī nav iespējams izstrādāt precīzu rekonstrukcijas darbu gaitu, kas ir provizorisks visa objekta projektēšanas un būvniecības darbu grafiks līdz nodošanai ekspluatācijā.
"Tikai informatīvajā ziņojumā, ko patlaban FM kopīgā dialogā ar VNĪ gatavo iesniegšanai Ministru kabinetā, būs ietvertas rekonstrukcijas darbu sākuma un beigu termiņa aplēses. Tam visam vēl būs nepieciešams MK akcepts," paskaidroja Laukšteina.
Jau vēstīts, ka valdība pērn augustā konceptuāli atbalstīja vairāku Valsts nekustamo īpašumu būvniecības projektu ieceres, tostarp Jaunā Rīgas teātra ēkas rekonstrukciju Lāčplēša ielā 25.
Teātra ēka Lāčplēša ielā nav atjaunota jau sešdesmit gadu, kaut par to runāts vairākkārt - programmas "Mantojums – 2018" kultūras infrastruktūras uzlabošanas programmā 2006.–2018.gadam kā viens no atjaunojamiem kultūras objektiem tika iekļauts arī JRT, taču tika paveikti tikai pirmsprojekta sagatavošanās darbi. Par 47 174 latiem teātra ēku apsekoja, izpētīja pamatus, veica arhitektoniski māksliniecisko izpēti, kā arī citus nepieciešamos priekšdarbus, taču rekonstrukciju tā arī nesāka.
Skepsi par to, vai JRT ēka tiešām beidzot tiks rekonstruēta, paudis JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis. "Tādus konceptuālus politiķu lēmumus esmu dzirdējis jau vairākkārt. Pagaidām nav ne projekta, ne ciparu, tas ir ar dakšām ūdenī," viņš iepriekš uzsvēra intervijā laikrakstam Diena.