Maskavas forštate - pilsētas centra turpinājums

Protams, šīs sociālās vides drūmās puses nekur nav izgaisušas, bet, objektīvi raugoties, tās šeit nebūt nav izteiktākas kā citviet Rīgā. Piemēram, Vecrīga noziegumu skaita ziņā daudz neatšķiras. Maskačku mēdz dēvēt arī par "proletariāta rajonu", kurā padomju laika tradīcijas joprojām jūtamas gan arhitektūrā, gan ikdienā.Melnais kvadrāts Maskavas forštate ir ļoti daudzveidīga, tāpat kā cilvēki, kuri tur dzīvo. Koka namu grausti mijas ar ķieģeļu daudzstāvenēm, augstu žogu ieskautas privātmājas sadzīvo kaimiņos ar vietējiem lokāliem un sīkām bodītēm. Labklājības līmenis un sociālās vides labvēlība Maskavas ielā pieaug proporcionāli ielas garumam. Rīdzinieks Gatis Pumpurs, kurš forštatē dzīvo vismaz 20 gadu, šo rajonu raksturo, iedalot to trīs daļās. Pirmais posms ir no Centrāltirgus līdz Salu tiltam. Tirgus atmosfēra, spīķeri, zemes dienests šo posmu veido rosīgu un dzīvelīgu. Nākamais posms ir kvartāls starp Daugavpils, Ebreju, Maskavas un Krasta ielu — tautā saukts pa "melno kvadrātu". Koka namos ar daļējām ērtībām šeit cita starpā dzīvo noziedzīgi un krimināli tendēts kontingents. Zināmu progresu ieviesusi Siena tirgus jeb vēsturiskā tirgus Krasnaja gorka atjaunošana, kā arī Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas, Valsts zāļu aģentūras un citu institūciju klātbūtne. Forštates trešo daļu Gatis dēvē par "jauno" forštati, ko veido piecas universitātes, Valsts ieņēmumu dienests, pašvaldības policija u.c. objekti. Treniņbikses vienādas Gatis novērojis, ka forštatē aizvien vairāk uz dzīvi pārceļas jauni cilvēki — gan tāpēc, ka īpašumu cenas te lētākas, gan zaļās zonas un miera vairāk. Jā, jā — miera! Arī rīdzinieks Agris Blūmfelds uz Maskavas forštati pārcēlies, jo tas ir netālu no darba: "Patiesībā Maskačka nemaz nav tik bīstama, kā varētu šķist, dzīvojot Purvciemā, Ķengaragā vai Zolitūdē. Kā saka, treniņbikses visos rajonos vienādas — varbūt atšķiras tikai strīpu skaits. Cik esmu novērojis, Maskačkas kriminālās publikas daļa zog un laupa tieši jau iepriekš minētajos rajonos, pēc principa — zagļa mājās nezog! Pārfrāzējot tas nozīmē, ka Maskačkas dzērāji un narkomāni nevēlas, lai rajonā lieku reizi iebrauktu policijas patruļa, tāpēc viņi savās mājās nezog". Agris, kurš iepriekš dzīvojis Bolderājā, Pļavniekos un citviet Rīgā, pamanījis, ka forštate ir viens no retajiem rajoniem, kur, no rītiem ejot kājām uz darbu, var dzirdēt pats savus soļus: "Mašīnu ir maz, un gaiss svaigāks nekā Čaka vai Brīvības ielā! Tiesa, jārēķinās, ka katrs trešais garāmgājējs paprasīs cigareti neatkarīgi no tā, vai viņam kabatā jau ir pilna paciņa vai nav, bet pie tā pierod. Maskavas forštatē patiesībā dzīvo diezgan daudz policistu — vietējie to zina un respektē. Tāpēc starp leģendām par narkomāniem un laupītājiem Maskačka pamazām veidojas par samērā drošu pilsētas centra turpinājumu". Baznīcām un bezpajumtnieku patversmēm Maskavas ielā seko Dienvidu tilts, biroju kompleksi, tirdzniecības centri, autosaloni u.c. Acīmredzot, saskatot šī rajona perspektīvu, Maskačku par piemērotu atzinuši arī viesnīcu būvnieki — tūristu naktsmītnes tapušas, piemēram, Jersikas ielā, kur franči uzcēluši Dodo Hotel. Rajona tēlam glaimo atjaunotais Klusais dārzs, jau minētais Siena tirgus, kurā gan nekāda pirkšana un pārdošana ikdienā nenotiek, bet šad tad tiek sarīkots gadatirgus un uz Ziemassvētkiem novietota egle. Lai gan iecienītākā un arī viesiem izrādāmo objektu līdere ir "Lido" ēstuve Krasta ielā, vietēji atzīst, ka vēl kāda vieta pusdienu ieturēšanai šajā apdzīvotajā rajonā par ļaunu nenāktu. Citu vajadzību gan neesot — uz kino visi brauc uz netālo centru, bet skatuves mākslu var baudīt tepat Maskavas ielā, teātrī "Skatuve".Moskoviti Tas, kādām acīm katrs uzlūko šo rajonu, atkarīgs no tā, cik labi viņš ir informēts par tā vēsturi. Rakstnieks Andris Kolbergs "Lielajā Rīgas ceļvedī" secina, ka pēc Ziemeļu kara šī priekšpilsēta kļuva krieviska, un laikam arī savu vārdu tā dabūjusi no senā krievu nosaukuma "moskoviti". Starp citu, apvidus, kur izveidojās priekšpilsēta, bijis zems un vienmēr cietis plūdos. Tāpēc 1650.gadā gar Daugavu tika uzcelts plats dambis (Inču dambis), ko tagad pazīstam kā Maskavas ielu.