Naudas izteiksmē tie varētu būt četri miljoni latu. Pārējais samazinājums radīsies deflācijas rezultātā. “Līgums tika sastādīts tāds, lai viņš būtu pieņemams gan pasūtītājiem gan uzņēmējiem. Tajās situācijās, kad bija inflācija, mums maksāja inflāciju, tagad, kad ir deflācija mums nauda samazinās,” skaidro G.Rāvis un piebilst, ka “tilts netiks būvēts ne mazāks ne šaurāks, bet izcenojumi tiks samazināti orientējoši par 10 miljoniem latu.” _Diena _jau rakstīja, ka slēdzot līgumu par tilta būvniecību, lielākos riskus, kas saistīti ar inflāciju un valūtas kursa svārstībām, celtnieku vietā uzņēmās Rīgas dome. Tas bija pretēji būvniecības konkursā izvirzītajiem nosacījumiem, uz ekonomiski nepamatotu rīcību norādīja finansisti un juristi. Ekonomists Uldis Osis, kurš domei sniedza atzinumu par Valsts kontroles (VK) veikto tilta būvniecības revīziju, kurā par izšķērdētiem atzīti 27 miljoni latu, atkārtoti apstiprināja, ka melnā metāla cenu pieaugums uzskaitīts divreiz un izpildītājam arī samaksāts divreiz. Pašvaldība arī pārmaksājusi būvniekiem daļu no sadārdzinājumiem, kas saistīti ar valūtas kursa svārstībām.N.Ušakovs trešdien vēlreiz apliecināja, ka pašvaldība šobrīd nevar vērsties pret amatpersonām, kas radījušas pilsētai zaudējumus, jo viņu vaina vispirms ir jāpierāda. Lietu pašreiz izmeklē Ekonomikas policijas pārvalde. Tāpat dome nevar tiesāties ar būvniekiem par zaudējumu atlīdzināšanu, jo tie pašvaldībai vēl nav radušies - būvdarbus vēl apmaksā banka. N.Ušakovs minēja, ka 14 miljonu samazinājums ir maksimālais, ko līguma ietvaros izdevies panākt. “Tas palīdzēs ietaupīt rīdzinieku naudu,” teica mērs.Dienvidu tilta otrā kārta, kuras ietvaros tiek būvēts tilta savienojums ar Piedrujas, Lubānas un Krustpils ielām, ieskaitot bankas finansējuma procentu likmim, pilsētai varētu izmaksāt 313,4 miljonus latu. D.Rāvis sola šo kārtu pabeigt 2011.gada pirmajā pusē. Pats tilts ar pievedceļiem un estakādēm izmaksās 254,3 miljonus latu.
(papildināts viss teksts)