LKK Studentu pašpārvaldes prezidents Mārcis Benužs Lielpēteram sacīja, ka koledžas studenti darba grupā nav piekrituši LKK reorganizācijai, tādēļ ka triju gadu laikā nav izvērtētas ne studiju programmas, ne arī finansiālie ieguvumi vai zaudējumi.
Studenti aicinājuši darba grupas vadību šo nostāju iekļaut MK noteikumu pavadošajos dokumentos, taču tas neesot izdarīts. Lielpēters gan taisnojās, ka šodien pieņemtais lēmums ir balstīts uz Augstākās izglītības padomes (AIP) pieņemto lēmumu, kurā ir piekrists koledžas reorganizācijai.
AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra aģentūrai LETA stāstīja, ka 4.augusta AIP sēdē piedalījušies seši no 11 patlaban esošajiem padomes locekļiem, jo viena locekle atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā, tādēļ AIP bija tiesīga lēmumu pieņemt, lai arī diskusijas bijušas ilgas.
Viņš norādīja, ka AIP lēmuma pieņemšanā nozīmīga loma ir dibinātājam, proti, Kultūras ministrijai. Vētra stāstīja, ka AIP ņēmusi vērā, ka šī reorganizācija ļaus apvienot gan materiālos, gan cilvēkresursus, turklāt LKK kā institūcijai nekas nedraud, bet, kļūstot par aģentūru, tās patstāvība tikai palielinās. Diskusiju rezultātā neradās viedoklis, ka šo KM ieceri nevajadzētu atbalstīt, teica Vētra.
Kā aģentūrai LETA stāstīja Latvijas Studentu apvienības prezidents Edvards Ratnieks, sēdē, kurā lemts par LKK reorganizāciju, nav bijis kvoruma, jo no 12 locekļiem piedalījušies vien seši, tādēļ AIP nebija tiesīga lēmumu pieņemt. Ratnieks uzsvēra, ka šodien valdība ir lēmusi ļoti sasteigti un lēmuma pieņemšanā nav ņemts vērā sabiedrības viedoklis.
Uz Benuža jautājumu, vai Lielpēters uzskata, ka Kultūras ministrijas sagatavotie dokumenti MK noteikumiem ir snieguši pilnīgu priekšstatu valdības locekļiem par nepieciešamo reorganizāciju, Lielpēters atbildēja, ka šajā pasaulē nekas nav pilnīgs.
Studenti pauž bažas, ka bez plašākas analīzes reorganizācijai nebūs nekādas jēgas un tās rezultātā, visticamāk, LKK tiks iekļauta Latvijas Kultūras akadēmijā un kā patstāvīga mācību iestāde pazudīs.
Piketa dalībnieki izsauca skaļus saukļus, aplausus un svilpienus veltīja kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei (V), sauca "Rokas nost no Kultūras koledžas!", dziedāja "Bēdu manu lielu bēdu" un citādi radoši protestēja pret šodien valdības pieņemto lēmumu.
Jau ziņots, ka aptuveni 100 LKK audzēkņi šodien iepretim valdības ēkai protestē pret koledžas reorganizāciju, pārveidojot to par Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) aģentūru.
Kā novēroja aģentūra LETA, jauniešiem rokās bija plakāti ar uzrakstiem - "LKK + LKA nebūs", "Prakse Īrijā", "Studenti nav skaitlis", "Neslīksim, protam peldēt", "Divi vienā - meklējiet lielveikalā", "Apvienot, apvainot", "Make Love, Not Reform!" un "Nebūs režisori, nebūs dziesmu svētki".
Kā ziņots, šodien valdība pieņēma lēmumu LKK pievienot LKA kā aģentūru.
Kā aģentūrai LETA stāstīja koledžas studenti, kultūras ministre Sarmīte Ēlerte tā arī nav atradusi laiku, lai satiktos ar studentiem, visu laiku aizbildinoties ar slimību.
Studenti nesaskata, ka reorganizācijas rezultātā būtu kādi ieguvumi, vien piebilda, ka ministre neesot zinājusi, ka LKK iegūst pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību un mācības sāk pēc vidusskolas, nevis pamatskolas absolvēšanas. Studenti pauž bažas par to, ka reorganizācijas rezultātā varētu tikt slēgtas patlaban īstenotās studiju programmas.
LKK studenti ir pret sasteigta rīkojuma, kas paredz LKK pievienošanu LKA, pieņemšanu. KM nav sniegusi pamatotus, vērā ņemamus argumentus un finanšu līdzekļu ietaupījuma aprēķinus, kāpēc vajadzīga iestāžu apvienošana un kādi būs ieguvumi apvienošanas gadījumā.
Kā aģentūru LETA informēja kultūras ministres Ēlertes preses sekretārs, Ēlerte ar studentu pārstāvjiem tikās 10.martā, kad nolēma izveidot darba grupu priekšlikumu izstrādei Kultūras koledžas nodošanai Kultūras akadēmijai. "Kopš šīs tikšanās KM vienīgo vēstuli, kurā viens no parakstītājiem ir studentu pārstāvis - pašpārvaldes vadītājs Mārcis Benužs - saņēmusi 17.martā. Tajā nav izteikts lūgums pēc atsevišķas tikšanās ar studentiem. Tāpēc nepatiess ir apgalvojums, ka ministre aizbildinātos ar kādu iemeslu, jo neviens lūgums tikties nav saņemts," uzsvēra Saulītis.
Kā ziņots, šī gada 10.martā pie Saeimas aptuveni 200 jaunieši protestēja pret LKK un LKA apvienošanu, informējot Saeimas deputātus par to, ka KM ar LKK nerunājot un nepaskaidrojot, kādi ir ministrijas plāni attiecībā uz LKK nākotni. Pēc šī piketa marta beigās KM izveidoja darba grupu abu izglītības iestāžu apvienošanai. Pusgada laikā KM darba grupa nav nākusi klajā ar paziņojumiem par LKK un LKA apvienošanas lietderību.