«Tā nav telpa, bet gan aizmūrēta lielgabala šautuve, kurai padomju laikos priekšā pieliktas dzelzs durvis,» tā par jaunatklājumu saka Dainis Poziņš, Latvijas kara muzeja Viduslaiku un jauno laiku vēstures nodaļas vadītājs. Viņš skaidro, ka pēc aizbūvēšanas tā visticamāk izmantota kā pieliekamais. Logs aizmūrēts aptuveni pirms simts gadiem, kad ēkā saimniekoja studentu korporācija Rubonija.
Telpa, kura nepārsniedz pusotru metru augstumā un divu metru platumu, bijusi pilna ar būvgružiem. Starp tiem atrasti arī daži izsmēķi. «Atceros, ka tādu marku smēķēja mans vectēvs piecdesmito gadu vidū, sešdesmito sākumā,» piebilst D. Poziņš.
Viņš stāsta, ka īstie telpas atklājēji ir strādnieki, kas veica remontdarbus topošajā ekspozīciju telpā. «Kad vajadzēja sagatavot sienu krāsošanai, strādniekiem likās, ka tur ir kaut kāda dīvaina sprauga, kas ir aizklāta ar finieri. Taču atklājās kas pavisam cits –dzelzs durvis,» tā negaidīto atklājumu atceras Latvijas kara muzeja darbinieks. Par to, ka logs aizbūvēts stipri vien agrāk par dzelzs durvju ielikšanu liecina izejvielu izmantojums – kaļķu java un ķieģeļi. Tipiski tā laika būvmateriāli. Tā kā padomju laiku inventarizācijas un telpu plānos šī vieta neparādījās, atklājums pārsteidza pat tos muzeja darbiniekus, kas te strādā jau trīsdesmit un vairāk gadu.
Tā kā pētnieciskās darbības ir jāsaskaņo ar Pieminekļu inspekciju, jaunatrastās telpas iekšienē nekas darīts netiks. Plānots, ka pēc izstādes Latvija un latviešu karavīri 17.-18. gadsimtā, šīs durvis paliks vaļā, taču telpa tiks norobežota ar stiklu, lai apmeklētāji tajā varētu ieskatīties. Ekspozīcijā, kura skatītājiem vērs durvis novembrī, paredzēts ar vizuāliem piemēriem stāstīt par šo periodu mūsu zemes vēsturē. D.Poziņš sola, ka izstādē būs apskatāmi autentiski tā laika ieroči.
(papildināts viss teksts)