Kā pastāstīja domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sandra Grīnberga, Rīga valdībai piekāpusies, jo no valsts nākamgad papildus saņems četrus līdz sešus miljonus latu pilsētas budžetā par bērniem, kas nedzīvo, bet mācās Rīgā. "Tādēļ tā starpība vairs nav tik liela," piebilst S.Grīnberga. Dome arī atlikusi ieceri vērsties Satversmes tiesā, lai apstrīdētu likumu, kas regulē pašvaldību izlīdzināšanas fonda darbību. _Diena _jau rakstīja, ka pirmdien deputāti nolēma, ka pilsēta ir gatava maksāt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ne vairāk par 52,3 miljonus latu un pilnvaroja J.Birku neslēgt vienošanos ar Finanšu ministriju. Valdība, reaģējot uz šo soli, piedraudēja Rīgai atņemt tiesības pašai iekasēt iedzīvotāju ienākuma nodokli, no kā pilsēta nevēlējās atteikties.
Pašvaldību izlīdzināšanas fondā iemaksas veic valsts un lielākās pašvaldības, kuras iedzīvotāju ienākuma nodoklī iekasē vairāk naudas, bet nabadzīgākās no tā saņem dotācijas. Lielāko summu fondā iemaksā Rīga, savukārt valsts piešķirtie līdzekļi jau vairākus gadus ir aptuveni 7 miljoni.